“Cilvēkam regulāri ir sāpes, bet pieraksts uz izmeklējumu pieejams tikai uz novembri.” Kurš lielākais zaudētājs – valsts vai cilvēks? 56
Cilvēkam regulāri ir sāpes, bet pieraksts pieejams tikai uz novembri – tas taču var novest pie vēl nopietnākas slimības saasināšanās, naudas, ko maksāt ārstiem, nav – kā ģimenes ārsti tiek galā ar šādām dilemmām?
Tas ir šausmīgi un bēdīgi. Šodien pat man bija divas tādas situācijas. Vienā kāda paciente uz fibrogastroskopiju jeb tautā saukto kobru pierakstu dabūjusi tikai novembrī. Cilvēkam ir regulāras sāpes vēderā. Tā situāciju TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” raksturo ģimenes ārste Zane Berga.
“Mēs, protams, cenšamies palīdzēt tā, kā varam. Ja sāpes pieaugs, stāvoklis būs smagāks, tiks saukta Neatliekamā medicīniskā palīdzība, kur slimnīcā šis izmeklējums tiks veikts ātrāk. Bet tas nozīmē, ka šie līdzekļi izmeklējumam aiziet Neatliekamajai palīdzībai, bet neaiziet tajā virzienā, kurš būtu pieejamāks un saudzīgāks pacientam.”
Proti, šo laiku, ko pacients varēja strādāt, iet darbā un maksāt nodokļus, tā vietā paciente būs uz slimības lapas un no valsts būs saņēmusi papildu līdzekļus. Turklāt cilvēkam būs jāatgriežas darba tirgū un jādzīvo pilnvērtīgs un veselīgs mūž, tā ārste.
Šogad finansējums veselības nozarei būs 1,6 miljardi eiro
Šogad finansējums veselības nozarei būs 1,6 miljardi eiro, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Barbara Ālīte. Viņa atzīmē, ka Saeima ceturtdien pieņēma likumu par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam.
VM skaidro, ka 1,35 miljardus eiro novirzīs ambulatoro un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai, piemēram, ģimenes ārstu praksēm, laboratoriskajiem izmeklējumiem, ārstu speciālistu sniegto konsultāciju un diagnostisko izmeklējumu apmaksai, neatliekamās medicīniskās palīdzības un plānveida medicīniskās palīdzības slimnīcās nodrošinājumam, kompensējamiem medikamentiem.
Savukārt 124 miljoni eiro paredzēti specializētajai veselības aprūpei: neatliekamās medicīniskās palīdzības, asins un asins komponentu nodrošinājumam, tiesu medicīniskās ekspertīzes un antidopinga politikas īstenošanai. 59 miljoni eiro iezīmēti augstākajai medicīnas izglītībai, 15 miljoni eiro- veselības aprūpes finansējuma administrēšanai un Ārstniecības riska fonda darbībai.
Turklāt 11,3 miljoni eiro plānoti slimību profilakses, veselības veicināšanas un ārstniecības pakalpojumu uzraudzībai. 32,3 miljoni eiro tiks novirzīti Eiropas struktūrfondu projektu un pasākumu īstenošanai. Nozares vadībai paredzēti 5,6 miljoni eiro.
Papildus veselības nozarei šogad piešķirtos 85,8 miljonus eiro plānots pamatā novirzīt onkoloģijas pacientiem, bērniem un ārstniecības personu atalgojumam, proti, 30 miljoni eiro tiks novirzīti onkoloģijas jomai – gan kompensējamo medikamentu apmaksai onkoloģijas pacientiem, gan diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, tostarp arī veselības aprūpes pakalpojumu tarifu indeksācijai. Onkoloģija ir viena no veselības jomas prioritātēm, onkoloģijas plāns 2022. – 2024. gadam paredz vēža izplatības riska faktoru mazināšanu, profilakses, kā arī dažāda veida ārstniecības pieejamības un vēža pacientu aprūpes uzlabošanu.
Savukārt 5 miljonus eiro novirzīs veselības aprūpes uzlabošanai bērniem, nodrošinot kohleāro implantu un glikozes monitorēšanas sistēmu apmaksu pacientiem ar dzirdes traucējumiem un cukura diabētu, kā arī kompensējamo zāļu apmaksu cistiskās fibrozes pacientiem. Papildus finansējums tiks novirzīts arī ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam, darba samaksa ārstiem pieaugs par 6,11 %; māsām par 10,14 % un māsu palīgiem par 16,11%.
VM plāno novirzīt 15 miljonus eiro veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai gan diagnostikas, gan ārstniecības jomā, savukārt 5,4 miljonus eiro paredzēts novirzīt personāla pieejamības uzlabošanai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD). Pieejamais finansējums ļaus palielināt medicīnas koledžās apmācāmo ārstu palīgu skaitu, kā arī novirzīt papildu finansējumu NMPD darbinieku darba samaksai.
Pēc VM paustā, 2,8 miljonus eiro paredzēts novirzīt vispārējās aprūpes māsas profesijas ieviešanai, tai skaitā veicinot māsu nodarbinātību profesijā. Tas ļaus nodrošināt māszinību izglītības programmas apguvi lielākam studējošo skaitam augstskolās, ilgtermiņā nodrošinot papildu māsu ienākšanu ārstniecības iestādēs.
LETA jau rakstīja, ka Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem. Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.
