Ģimene lūdz palīdzību: lai 17 gadus vecā Līga Samanta varētu staigāt, vajadzīgi 16 tūkstoši eiro 0
Cēsiniecei Līgai Ziediņai, kas piedzimusi ar nopietnu kaiti, kuras dēļ nevar staigāt, radusies cerība uz izveseļošanos, bet ārstēšanas turpināšanai nepieciešams sabiedrības atbalsts, vēsta raidījums “Zaļā lampa”.
“Laikam no visām, kam ir vārds Līga, šai meitenei visvairāk ir nepieciešama uzmanība. Uzdāvināsim uz Līgo svētkiem dāvanu Līgai Ziediņai – palīdzēsim savākt naudu operācijai. Turklāt 10.jūnijā meitenei ir izlaidums!” informē raidījuma veidotāji. Līgai var palīdzēt portālā ziedot.lv.
Kā uzzinājis raidījums, ģimenē no Cēsīm ir desmit bērni: astoņas meitas un divi dēli, visi jau pieauguši. Līga Samanta ir visjaunākā, un absolūta ģimenes mīlule – 17 gadus vecā skaistule ar viļņainiem matiem, romantisku ārieni un lielām, skumjām acīm. Līga Ziediņa ir nopietni slima no dzimšanas. Tagad ir radusies cerība, ka viņa spēs staigāt. Nesen, pēc ārstēšanas kursa, viņa spēra dažus pirmos soļus pa kāpnēm. Ģimene lūdz mūsu palīdzību – ir nepieciešami līdzekļi operācijai Minhenes klīnikā.
Veselības problēmas meitenei sākās uzreiz pēc dzimšanas, viņa piedzima priekšlaicīgi. Diagnoze, ko uzstādīja ārsti – bērnu cerebrālā trieka.
Līga nespēj pastāvīgi staigāt. Sešu gadu vecumā Līgai tika veikta operācija kājām – cīpslu pagarināšana. Pēc operācijas smagie treniņi rehabilitācijas kursos deva rezultātus un pēc laika Līga spēja piecelties no ratiņkrēsla un pārvietoties ar spieķa palīdzību.
Kopš astoņu gadu vecuma viņa mācījās speciālā skolā ārpus dzimtajām Cēsīm, tāpēc viņai ilgu laiku nācās dzīvot internātā. “Es biju maziņa un bieži raudāju, īpaši tad, kad nācās pēc brīvdienām braukt prom no mammas uz internātu. Es visu laiku jautāju mammai – kāpēc,” saka Līga.
Pēc tam viņa palūdza mammai pārvest viņu uz parastu skolu Cēsīs. Līgu uz turieni veda kopā ar vienu no māsas meitām.
“Bija nedaudz grūti pierast pie tā, ka visi uz mani skatās, ka es neesmu tāda kā citi. Es ļoti pārdzīvoju,” stāsta Līga.
Tagad viņa pabeidz 9.klasi. Viņai patīk fantastika, pati sacer dažādus brīnumstāstus, skatās Zvaigžņu karus, klausās rokmūziku un metālu, mājās viņai ir mīlulis – kaķis vārdā Dīva. Viņai ir daudz draugu, bet joprojām viņa daudz laika pavada pārdomās, diezgan noslēgti. Līga ir kautrīga. Viņai nav viegli atklāt savas domas un jūtas cilvēkiem. Bet acis Līgai ir ļoti gaišas, un, kad viņa smaida, liekas, ka lido dzirksteles…
Kad Latvijas ārsti konstatēja, ka uzlabojumu nebūs, ģimene sāka meklēt variantus ārzemēs. Minhenes ortopēdijas klīnikā pie Līgas ārstēšanas ķērās pieredzējuši speciālisti. 2015.gada jūlijā viņai tika veikta nopietna operācija. Tika pagarināti muskuļi, pagriezti kauli vajadzīgajā leņķī. Šī operācija ir devusi ļoti lielu cerību piepildīt viņas kvēlāko sapni – staigāt bez jebkādām palīgierīcēm. Un soli pa solītim, Līgai tas izdodas. Operācija tika apmaksāta no saziedotajiem līdzekļiem Līgai Samantai.
“Pēc operācijas sāpes mazinājās, man kļuva vieglāk,” stāsta Līga. Taču viņai emocionāli ir ļoti grūti tikt galā ar slimību, kas nedod iespēju normāli dzīvot. Gribas iziet ārā, bet katru dienu nākas smagi trenēties, nostiprināt muskuļus. “Bieži gadās, ka pa dienu es zaudēju visus spēkus,” atzīst Līga.
Līga ļoti daudz lasa, prāto par dzīvi. Viņa jau daudzus gadus mēģia atrast atbildi uz sev galveno jautājumu: kāpēc viņai ir jāizcieš tādi pārbaudījumi? Kas viņai ir jāsaprot? Un kā ar to tikt galā, lai nebūtu aizvainojuma uz dzīvi? Līga Samanta raksta dzeju un prozu, kuru gandrīz nevienam nerāda. Viņai ir literatūras dienasgrāmata. Viņa sapņo, ka kļūs par rakstnieci. Faktiski drīzumā viņai varētu tapt grāmata par sevi – par cilvēka likteni grūtos apstākļos.
Slimība, ciešanas un noslēgšanās sevī pat tik jaunā vecumā sniedz lielu gudrību. Mums liekas, ka uz galveno jautājumu Līga Samanta faktiski jau ir atbildējusi.
“Viss, kas ar mani ir noticis, ir ļoti svarīga dzīves pieredze. Lai izprastu sevi. Lai visus aizvainojumus pārvērstu pozitīvās jūtās,” saka Līga. Viņa ļoti vēlas pastāstīt par to savā topošajā grāmatā, lai apkārtējā pasaule kļūtu mazliet labāka.
Vienu no nodaļām viņa ir veltījusi savai mammai Dzintrai. Un nolasīja viņai Mātes dienā. Vai vajag piebilst, ka līdz asarām aizkustināti bija visi.
Mammu šajā lielajā ģimenē dievina visi.
“Viņa ir tas cilvēks, kas dod man spēku. Vienmēr sapratīs un palīdzēs. Viņa ir mana gaisma,” saka Līga. Bet vecākās māsas ar smaidu sejā papildina: „Jā, mammai vienmēr var paraudāt uz pleca. Viņa ir ļoti stipra un nekad nav izrādījusi, cik viņai ir bijis grūti mūs, desmit bērnus, audzināt. Un pie tam vēl strādāt.”
Ģimenē ir tradīcija – katru gadu Ziemassvētkos, 25.decembrī, lai kas arī notiktu, visi pulcējas mammas mājā. Tagad jau ar vīriem un bērniem – kopā 24 cilvēki. Tāda ļoti liela un draudzīga ģimene. Par attiecībām ģimenē vislabāk runā tāds fakts: kad Līgai tika noteikts rehabilitācijas kurss centrā Poga, uz pirmo nodarbību atbrauca visi brāļi un māsas, izņemot vienu. „Kad mēs tāds bars ienācām telpā, ārsti bija pārsteigti,” saka vecākā māsa Anita.
Visu gadu pēc iepriekšējš operācijas Līga cītīgi nodarbojās ar fizioterapiju. Tagad viņa iziet intensīvās terapijas kursu rehabilitācijas centrā Poga. Tās ir vairāku stundu nodarbības katru dienu divus mēnešus. Pavisam drīz viņai jātaisa atkārtota operācija Minhenes klīnikā, lai izņemtu pirmās operācijas laikā ievietotās metāla plāksnes kāju augšstilbos.
Šī operācija jāpaspēj uztaisīt pēc gada, jo kauli aug. Tas ir viens no pēdējiem, ļoti sarežģīts un svarīgs posms Līgas ārstēšanā. Vācu ārstu prognozes ir pozitīvas. Taču operācijas cena ir liela – 16 244 eiro.
