26
Jāmeklē citi risinājumi
Gan skolu, gan pašvaldību pārstāvji vairākkārt uzsvēruši: internātskolās lielākoties mācās sociālā riska ģimeņu bērni. Ja pašvaldības nespēs pašas uzturēt internātskolas, šiem bērniem tikšot atņemta iespēja mācīties drošā vidē. To, tiekoties ar IZM pārstāvjiem, apliecināja arī Mālpils internātskolas direktore Frančeska Ģēvele. Viņas vadītajā skolā bērni visbiežāk nonāk no sociālā riska vai kādas krīzes skartām ģimenēm. Pedagogi ievērojuši, ka bērni ģimenēs visbiežāk nav saņēmuši vecāku emocionālo atbalstu. F. Ģēvele saskaitījusi, ka vismaz viņas vadītajā skolā vairākums skolēnu nebūt nav bāreņi: 63 procentiem skolēnu ģimenē dzīvo pat abi vecāki, taču 12 procentos gadījumu neviens no vecākiem nestrādā. Bieži vien strādā tikai viens no vecākiem.
Teju pusei skolēnu ir mācīšanās grūtības, tomēr internātskolā vidējā atzīme strauji aug. Iepriekšējā skolā vidējais vērtējums ir ap 4, bet internātskolā ātri vien tiekot sasniegtas vidēji sešas balles.
Emocionālu uzrunu teica Balvu novada Tilžas pagasta pārvaldniece Anna Bērziņa, kura pati strādājusi pagastā esošajā internātskolā desmit gadus. Viņa ieteica IZM ierēdņiem “kādu nedēļu” padzīvot internātskolā. Tad ierēdņi redzētu, cik daudz mīlestības skolu darbiniekiem paužot internātskolu bērni. Arī citu skolu un pašvaldību pārstāvji uzsvēra internātskolu nozīmību: bērni ir paēduši, pieskatīti, internātā viņiem palīdz sagatavot mājasdarbus. Daudzi pat brīvdienās negribot uz mājām braukt, jo nezina, kādā “kondīcijā” būs vecāki.
Tikmēr IZM amatpersonas uzskata, ka pašvaldībām jāmeklē citas iespējas, kā palīdzēt riska ģimeņu bērniem. IZM Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone norādīja, ka Latvijā ir ap 30 pašvaldībām, no kurām neviens bērns nav aizsūtīts uz internātskolu. “Diez vai šajās pašvaldībās nav sociālā riska ģimeņu. Visticamāk, ir, taču pašvaldības tiek galā citādi,” teica M. Jansone, iesakot citām pašvaldībām mācīties no šīm. Labklājības ministrija (LM) ir IZM pusē. Noklausījusies skolu un pašvaldību pārstāvju stāstus par to, cik internātskolās ir labi, LM Sociālās iekļaušanas politikas departamenta direktore Elīna Celmiņa ironiski jautāja: “Varbūt man savus trīs bērnus arī sūtīt uz internātskolu?” Viņa bažījas, ka šīs skolas cenšas saglabāt nevis bērnu, bet gan internātskolu darbinieku, kā arī pašvaldību interesēs.
Jāpiebilst, ka Tilžas un Vaiņodes internātskolas pārmaiņu gaidās jau reģistrējušās kā sociālo pakalpojumu sniedzējas.
Skolēnu skaits internātskolās pēdējos gados strauji krities. Šā gada janvārī 15 internātskolās bija 2279 skolēni. 2004. gada 1. septembrī skolās bija 3345 skolēni. Secināms, ka šo gadu laikā internātskolēnu skaits samazinājies par trešdaļu. Arī skolu skaits samazinājies. 2010. gadā Latvijā bija 21 internātskola. Mazā skolēnu skaita dēļ internātskolu skolotāji strādā nepilnu, pat ceturtdaļslodzi, tāpēc saņem mazas algas.
Skolēnu skaits Latvijas internātskolās: 15 skolās 2279 bērni*
Aglonas internātvidusskola – 84 (69/15)**
Liepnas internātpamatskola – 95 (53/43)
Drabešu internātpamatskola – 45 (14/31)
Tilžas internātpamatskola – 91 (56/35)
Cesvaines internātpamatskola – 51 (25/26)
Iecavas internātpamatskola – 198 (160/38)
Kandavas internātpamatskola – 355 (262/93)
Vecbebru profesionālā un vispārizglītojošā internātvidusskola – 258 (85/173)
Liepājas internātpamatskola – 103 (93/10)
Mālpils internātpamatskola – 113 (17/96)
Rīgas Lastādijas internātpamatskola – 183 (158/25)
Rīgas Mūzikas internātpamatskola – 336 (263/73)
Biržu internātpamatskola – 152 (38/114)
Cieceres internātpamatskola – 248 (208/40)
Vaiņodes internātpamatskola – 84 (47/37)
*Virsrakstā minēts skolēnu skaits 2017. gada 1. janvārī, tad skolēnu skaits katrā skolā 2016. gada 1. septembrī.
**Iekavās: skolēni, kuri dzīvo tajā pašvaldībā, kur atrodas skola/ skolēni, kuri dzīvo citā pašvaldībā.
Audzinām bērnus ar mīlestību
Rīgas Lastādijas internātskolas direktore Svetlana Jegorova: “Daudzi mūsu bērni nāk no maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm. Ir tādi, kuri klaiņojuši, kavējuši skolu. Te audzinām viņus ar mīlestību, cenšamies skaidrot, ka jāmācās, nevajag dzīvot tā, kā to dara vecāki. Bērni ir veseli, var mācīties, taču daudziem trūcis vecāku atbalsta. Mums ir arī bērni, kuri te tikai mācās, bet nenakšņo. Tie biežāk kavē stundas. Esmu dzirdējusi tādu viedokli, ka internātskolas ir pēdējais solis pirms nokļūšanas aiz restēm. Es tam nepiekrītu. Arī pēc internātskolas pabeigšanas var daudz sasniegt.”