Valodas inspektori pārtop “labajos policistos” un lūko tikai pēc uzņēmumiem, kas tur godā latviešu valodu 24
Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Par Valsts valodas centra vizītēm uzņēmēji parasti nepriecājas – skaidrs, ka kaut kas nogājis greizi. Tomēr reizi gadā, kad centrs rīko akciju “Latviešu valodai draudzīga vide”, viņiem nav ko bīties.
Valodas inspektori gluži kā pasakā pārtop “labajos policistos” un lūko tikai pēc uzņēmumiem, kas tur godā latviešu valodu.
Ar simtos vai tūkstošos mērāmu dalībnieku skaitu Valsts valodas centra akcija pagaidām nevar lepoties, tāpēc pērn izvirzītie 56 uzņēmumi un pašnodarbinātās personas uzskatāms par panākumu.
Daudziem traucējot bailes, vai pieteikums nepavērsīsies pret pašu komersantu, jo kuram gan negadās kāds valodas misēklis.
“Lūdzam arī pašvaldības, lai izvirza savus uzņēmējus, bet nereti dzirdam bažas, ka tikai inspektori neuzliek sodu. Skaidrojam, ka mūsu nolūks ir labs – vēlamies popularizēt valsts valodai draudzīgus uzņēmumus,” stāsta viens no akcijas aktīviem rīkotājiem Administratīvā departamenta vecākais referents Rihards Veršiņins.
Tāpat kā citās reizēs, arī šogad visus pieteikumus izvērtēja centra ekspertu komisija, balstoties uz vecāko inspektoru sagatavotajiem pārbaudes aktiem un pretendentu darbības vērtēšanas anketā ietvertajiem kritērijiem, kas skar gan uzņēmēju darbinieku valsts valodas lietojumu, gan publiski sniegto informāciju.
Šogad kovida dēļ izpalikusi laureātu sveikšana klātienē, tāpēc visas 16 balvas – atzinības raksti, dzejas krājumi, uzlīmes ar akcijas logo – pie uzņēmējiem aizceļoja pa pastu.
Spītējot globalizācijai
Cik kursos un semināros neesot mudināts investoru pievilināšanai saziņā vairāk izmantot angļu valodu, taču abas uzņēmuma “Smalkais muslis” īpašnieces Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa spītīgi turas tikai pie valsts valodas.
Viņām pagaidām pietiek ar vietējo tirgu, par ārvalstīm sākšot domāt, kad zīmols kļūs pazīstams visā valstī.
Uzņēmums dibināts pirms pāris gadiem, bet jau ievērots ne tikai savā mājvietā Olainē, bet arī plašāk Latvijā, tāpēc ka viņu ražotais smalkais muslis mūsu tirgū ir unikāls produkts.
Īpašnieces lepojas, ka “Smalkais muslis” gan “Rimi” plauktos, gan mazajos veikaliņos izceļas ar atturīgo dizainu un informāciju tikai latviski.
Par veiksmīgo dalību Valsts valodas centra akcijā esot gan prieks, gan pārsteigums, jo pareizas latviešu valodas lietošana gan ikdienas sarunās, gan uzņēmumā šķiet tik pašsaprotama.
Komunikācijas stūri savās rokās turot Ieva, jo varot izmantot savulaik Rīgas Stradiņa universitātē žurnālistikas studijās gūtās zināšanas. Sapņojusi par karjeru televīzijā, taču, nonākot kameras priekšā, sapratusi, ka šis darbs nav domāts viņai.
Pēc tam augstskolas “RISEBA” audiovizuālo mediju mākslas kursā apguvusi operatora prasmes, kas arī noderot “Smalkā mušļa” publiskā tēla veidošanai. Ievas ikdiena ir tekstu rakstīšana un rediģēšana feisbukā un instagrama profilā.
“Gandrīz katru dienu jāievieto jauns ievadteksts receptei, kuras mums sūta sekotāji, jāatbild uz jautājumiem sarakstē,” viņa skaidro. Vienīgā atkāpe no latviešu valodas ir sarakste ar cilvēkiem, kuri to neprot. Par valsts valodas lietojumu uzņēmējdarbības vidē Ieva izsakās arī kritiski.
“Kad mājaslapās, sociālajos tīklos redzu valodas kļūdas informācijā vai reklāmās, saprotu, ka uzņēmējs pažēlojis naudu korektora pakalpojumiem.”
Ar latviešu valodai draudzīgu vidi izceļas arī Aglonas maizes muzejs, kuru vada Vija Kudiņa.
“Pie mums okei un čau jūs nedzirdēsiet. Kad vēl muzejs bija vaļā, viesi jutās patīkami pārsteigti, kad sagaidīju viņus latgaliešu mēlē – esot vai pusi Latgales izbraukuši un beidzot dzird runājam latgaliski! Viens otrs čiuļeits* pēkšņi it kā pamostas, jo atcerējies savas saknes. Tikai tā varam būt interesanti, jo apkārtskrējēju, kam visur pa priekšu skan okei, ir pilna pasaule!”
No laureāta par pārkāpēju
Arī akcijas rīkotājiem jāatzīst, ka komercdarbības vidē arvien biežāk sastopama angļu valodas ietekme.
“No uzņēmējiem, kas ražo preces Latvijā, esmu dzirdējusi, ka angļu valoda tiek saukta par “premium” valodu,” stāsta VVC vecākā inspektore Mairita Vītola un piebilst, ka kļūstot skumji, ka valsts valodai tiek ierādīta otršķirīga vieta.
Uzņēmējdarbības vidē joprojām jūtamas arī padomju okupācijas gadu rusifikācijas politikas sekas.
“Satiekot cilvēku, kam latviešu valoda nav dzimtā un kas skolu pabeidzis 80. gados, kad latviešu valodas mācīšana notika pavirši, varu kaut vai saderēt, ka būs problēmas ar valsts valodas lietojumu,” savā 13 gadu pieredzē novērojusi vecākā inspektore Ināra Kriškijāne.
Tomēr pesimismam neesot pamata, jo viņas pārraugāmajos novados Ilūkstes, Aglonas, Krāslavas un Daugavpils pusē valsts valodas pozīcijas kopumā kļūstot labākas.
Viens no uzņēmēju klupšanas akmeņiem ir valodas lietojums sociālajos tīklos, kādēļ nācies atsijāt arī lielu daļu no akcijā pieteiktajiem pretendentiem. “Vērtējot uzņēmumus, vispirms apskatāmies viņu mājaslapas un sociālās platformas. Ir gadījies, ka valodas inspektori atzinīgi izsakās par uzņēmēja darbību un tradīcijām, bet komunikācija feisbukā un instagramā notiek tikai angļu vai krievu valodā. Daudzi uzskata, ka uz informāciju, kas ievietota sociālajos tīklos, Valsts valodas likums neattiecas, bet tiesu praksē esam pierādījuši, ka tā tas nav,” skaidro Valodas kontroles departamenta vadītāja Inese Bursevica.
Bēdīgāk, ja šādas kļūdas pieļauj bijušie akcijas laureāti. “Aizeju uz veikalu, kuru iepriekš esam apbalvojuši, bet redzu, ka viņu vidē ienākusi angļu valoda – uz durvīm jau uzraksti “open” vai “closed” un tamlīdzīgas pārmaiņas,” par saviem novērojumiem pastāsta M. Vītola.
Tomēr VVC ir nelokāms savā pārliecībā, ka akcijai valsts valodas stiprināšanā ir būtiska nozīme, kā arī tā nepieciešama paša centra tēla spodrināšanai, tāpēc pasākums tikpat sparīgi notikšot arī šogad.
Uzziņa Akcija “Valsts valodai draudzīga vide”
• Akcija sākta 2003. gadā pēc tieslietu ministra Aivara Aksenoka ierosmes ar nosaukumu “Noķeriet gimalajiešu lāci!”. Tā notiek 15 gadus ar pārtraukumu no 2009. līdz 2011. gadam.
• 2020. gada laureāti: Valmiermuižas alus darītava, “Kūriņš”, Pāces vilnas fabrika, “Madonas karameles”, “Stirna un avokado”, “Smalkais muslis”, “Užavas alus”, bioloģiskā zemnieku saimniecība “Mazie Gavari”, vīngliemežu audzētava “Ošu mājas”, “Saldus gotiņa”, “Latgolys šmakovka”, Aglonas maizes muzejs, “Cukrasāta”, “Pelnrušķītes sapnis”, Lielbornes muiža, “Makšķernieku namiņš”.
Avots: Valsts valodas centrs
