Gids karaļiem un prezidentiem – Valters Nollendorfs 1
“”Latvijas Avīze” ir laikraksts, kurā ir ko lasīt!” – šo vērtējumu Valters Nollendorfs man ir pateicis agapes mielasta laikā pēc svētdienas dievkalpojuma Rīgas evaņģēliskajā draudzē.
Lai aprunātos kā ar “LA” lasītāju, Okupācijas muzeja (OM) biedrības valdes priekšsēdētāju V. Nollendorfu sastopu darba kabinetā muzejā. Valters, kura ģimene bija devusies Otrā pasaules kara bēgļu gaitās, pēc ilga laika no ASV uz Latviju pirmoreiz atbrauca 1988. gadā. Viņš teic, ka atceras arī “Lauku Avīzes” pašus sākumus: “Tā bija viena no avīzēm, kura toreiz uzrunāja tos latviešus, kuri tajā laikā bija iespiesti laukos un kur latviskais gars visvairāk uzturējās dzīvs. Nekad nedrīkst aizmirst, ka barikādes cēla ne tik daudz rīdzinieki kā cilvēki, kuri brauca no laukiem ar smagajiem auto, būvniecības tehniku, betona klučiem.”
Valters ik dienu pērk visas trīs dienas avīzes: “Kā pirmo arvien lasu “Latvijas Avīzi”, un dažreiz ir draudzīgi strīdi ar dzīvesbiedri, kurš dabūs “LA” pirmais. Izlasu par politiskajām norisēm un par kultūras jautājumiem, kas mani ļoti interesē. “Latvijas Avīze” ir tā, kura pievērš noturīgu uzmanību vēstures jautājumiem, un tas ir ļoti svarīgi. Vēsture “LA” ir caurviju tēma, kas nekad netiek nolikta malā, risināta ar plašāku vērienu nekā citās avīzēs.”
OM biedrības priekšsēdētājs ir gandarīts, ka arī ārzemēs par Okupācijas muzeju zina kā par nozīmīgu Latvijas atmiņu un piemiņas glabātavu: “Pie mums nāk pēc padoma, pēc materiāliem. Mums ir ārkārtīgi bagāts krājums – tajā ir vairāk nekā 55 tūkstoši vienību, mums ir gandrīz divarpus tūkstoši videoliecību, no kurām izmantojam materiālus ekspozīcijā, filmās.”
Jaunākā filma ir ar “Daugavas vanagu” palīdzību veidotā filma par Zedelgamas (Cēdelhemas) gūstekņu nometni, latviešu karavīru traģēdiju un to, kā viņi Zedelgamu atstāja. Filma tiek pārdota arī Zedelgamas rātsnamā.
Vairāki “LA” lasītāji vēstulēs un telefonsarunās pauduši sašutumu, ka Rīgas iestādes kavē OM Nākotnes nama būvniecību. Cerams, ka Saeimas un valdības nodoms piešķirt muzejam nacionālo interešu objekta statusu palīdzēs lietas kārtot ātrāk. Valters nosaka, ka ir zināms atvieglojums, ka visaugstākajās aprindās šo lietu uzņem nopietni, piebilstot: “Bet Rīgas attiecīgās institūcijas – būvvalde, pilsētas arhitekts un Rīgas attīstības departaments – kopš pērnā maija ir lietu vilcinājuši, kavējuši. Marta beigās viņiem būtu jāatbild uz “Valsts nekustamo īpašumu” pārsūdzību, gaidām, kāda šī atbilde būs. Nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana ir tikai viens solis. Jo tas neatrisina jautājumu, kā tikt pie būvatļaujas. Mums ir skaidrs mērķis, bet tas ir pārbīdījies gadu no gada. Esmu pārliecināts, ja sāksies būvniecības darbi, tad mūsu ziedotāji teiks: redzam, ka beidzot kaut kas notiek.”
Kad Okupācijas muzejā ierodas augsti viesi – citu valstu prezidenti, kuri Latviju apmeklē valsts vizītēs, Valters Nollendorfs viņiem ir gids. Ir stāstījis par Latvijas vēsturi karalienei Elizabetei, Japānas ķeizarpārim, arī Nīderlandes karalienei Beatriksei, kura V. Nollendorfam piešķīra Oranžas galma bruņinieka ordeni.
Tāpat par Latvijas vēsturi Valters stāsta citvalstu žurnālistiem, skolotājiem: “Interese ir ļoti liela, katrā ziņā mēs to darbu varam daudz labāk darīt efektīvās telpās, ne tikai pagaidu ekspozīcijā. No vienas puses, viss ir ļoti kompakts, bet, no otras, pietrūkst dziļuma. Svarīga ir panorāma, vēsture kopsakarībās. Mūsu mērķis ir uzņemt muzejā 200 000 apmeklētāju gadā, nevis tikai 25 000 kā pērn pagaidu ekspozīcijā.”
Šodien Valters Nollendorfs svin 85 gadu jubileju. Pirms pieciem gadiem, kad apritēja apaļa jubileja, viņš svinības pārcēla uz vasaru, kad lielģimenei Amerikā vieglāk sanākt kopā. Pēdējo reizi tuvinieki kuplā pulkā sapulcējušies pērn februārī Viskonsinas vidienē viesu mājā pie aizsaluša ezera – no 11 mazbērniem ieradušies desmit, no pieciem bērniem – četri, un bijis arī viens no trim mazmazbērniem.
