Gidons Krēmers: Vienmēr skaistākā ir ideja par nākamo 0
Jaunnedēļ, 7. jūnijā, “Latvijas koncertu” rīkoto vērienīgo Rīgas festivālu Lielajā ģildē atklās “Kremerata Baltica” un Gidons Krēmers. Skanēs Leonīda Desjatņikova “Krievu gadalaiki”, Jēkaba Jančevska orķestrim veltītais jaundarbs “Koki”, Roberta Šūmaņa “Austrumu ainas” un Karlheinca Štokhauzena cikla “Zodiaks” fragmenti. Dziedās mecosoprāns Oļesja Petrova, vijoli spēlēs pasaulslavenais vijolnieks Gidons Krēmers. Bet pēc divām dienām, 9. jūnijā, Cēsu koncertzālē notiks Gidona Krēmera septiņdesmitās un “Kremerata Baltica” divdesmitās dzimšanas dienas koncerts “Veltījums Orfejam”.
Jums šoziem apritēja septiņdesmit. Kāds bija šī gada skaistākais notikums?
Vienmēr skaistākā ir ideja par nākamo… Šobrīd tā ir filma, ko pats producēju un kam daļēji biju arī režisors. Filmas nosaukums ir “Image d’Orient” (“Austrumu ainas”). Šajā darbā noskaņa man ir svarīgāka nekā mana aktivitāte kā izpildītājam. Esmu idejas autors, un filmā runa ir par problēmām, kurām risinājums jārod mums visiem kopā – bēgļi, vardarbība, kari, iznīcība… Ceru, ka rādīsim šo filmu festivālos un televīzijā. Filma ir bez vārdiem – tikai spilgtas bildes un dīvaina mūzika. Bet tā aizkustina, un tas man ne tikai kā mūziķim, bet galvenokārt kā cilvēkam ir ļoti svarīgi.
Piektdien, 9. jūnijā, plkst. 19.30 koncertzālē “Cēsis” gaidāms episks pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera un orķestra “Kremerata Baltica” koncertuzvedums “Veltījums Orfejam”, kurā saplūdīs daba, mūzika, dzeja un māksla. Režisores Margo Zālītes iecerē ir atklāt mākslu kā koncentrētu dabu, kurā Gidona Krēmera spēle ir kā daba, kas piepildīta ar radītāja mieru. Pati koncertzāle pārtaps par krāšņu Paradīzes dārzu, un dabas klātbūtni varēs izjust gan telpā, gan mākslā.
Koncertuzvedumā skanēs pasaules pirmatskaņojums – franču pianista un komponista Likā Debarga jaundarbs koncertīno “Orfeo di camera” paša autora interpretācijā. Justes Gelgotaites sniegumā dzirdēsim vēl viena šī gada jubilāra – Georga Pelēča – koncertu obojai un stīgām “Atmiņas par Orfeju”, bet Gidons Krēmers vedīs Orfeju un Eiridīki pa Šūberta nemirstīgās mīlestības takām vijoles fantāzijā C dur un viegli ieskicēs mūsu gadsimta dzejnieka dzīves stāstu Filipa Glāsa Orfeja svītā.
Pilnu sarunu ar Gidonu Krēmeru lasiet 30. maija “Kultūrzīmēs” vai e-izdevumā.
