Foto – Alberts Linarts

Šogad 10. gadskārtu svin pasaulslavenā vijolnieka Gidona Krēmera iedibinātais festivāls “Kremerata Baltica”. Jubilejas reizē klausītāji aicināti uz sešiem koncertiem Siguldā un Rīgā, aicinot baudīt romantisku mūziku, sekojot vadmotīvam “Mēs, romantiķi”. 


Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64

Lasīt citas ziņas

“Māksliniekiem vienmēr jābūt romantiķiem, viņiem jāredz tālāk un dziļāk. Viņu sapņi, pat tālu no realitātes, mums palīdz saskatīt dzīves jēgu. Tā tas bija “romantisma laikos”, bet man šķiet, ka arī šodien ir ļoti svarīgi turēties pie savas sirds un ne tikai pie saprašanas,” tā jubilejas festivāla devīzi skaidro tā dibinātājs Gidons Krēmers, turpinot – “Galvenā motivācija orķestrī “Kremerata Baltica” jau no paša sākuma bija saistīta ar ideālismu, un to vēl arvien, pēc 16 pieredzes un ceļošanas gadiem visā pasaulē, var sajust katrā Kremeratas koncertā. Tieši tāpēc mēs esam romantiķi.”

Atgriežoties pagātnē, jāatgādina, ka festivāls aizsākās 2004. gada jūnijā, turpinot Austrijas pilsētā Lokenhauzā iesākto festivālu tradīciju – G. Krēmers nodibināja līdzīgu festivālu arī Siguldā. Jau pirmais “Kremerata Baltica” festivāls “Šostakovičs un Šnitke – nepagājušais gadsimts” saņēma Latvijas Lielo Mūzikas balvu. Atskatoties festivāla vēsturē, Siguldas koncertzālēs “Baltais flīģelis” vadītāja Inese Zagorska atzīmē neatkārtojamo, tikai festivālam piemītošo atmosfēru, kas vienmēr atnāk muzikāliem pārsteigumiem bagāta, radoša, draudzīga un mūzikas mīlestības piepildīta.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Ar bijušajiem “saskaņiešiem” priekšgalā nodibināta reģionālā partija “Sarauj, Latgale!”

Šajos desmit gados festivāls atnesis neskaitāmas tikšanās ar jaunām, talantīgām mūzikas zvaigznēm, kuras G. Krēmers uzvedis arī uz pasaules skatuvēm – tostarp arī vijolniece Baiba Skride, čellistes Marta Sudraba un Kristīne Blaumane.

Arī šogad līdzās vijolniekam G. Krēmeram, kamerorķestrim “Kremerata Baltica” uzstāsies orķestra mūziķu ansambļi un solisti – pasaulslavenais čellists Miša Maiskis, čellistes Gunta Ābele un Giedre Dirvanauskaite, pianisti Otāvija Marija Maceratini, Oļegs Maizenbergs, Nikolajus Puškarevs, Reinis Zariņš, Ingmars Zemzaris, Indre Baikštīte, flautiste Ilze Urbāne, dziedātāja Diāna Silova un vibrafonists Andrejs Puškarevs, kā arī jaunā vācu diriģente Joana Malvica.

Šīs vasaras festivāla atklājums – Šūberta un Bēthovena laikabiedrs un draugs – komponists Anselms Hitenbreners (1794 – 1868). Festivālā tiks atskaņoti komponista stīgu kvarteti, dziesmas un klavierdarbi. Tomēr festivālu “Kremeratas” kameransambļu sniegumā Siguldas luterāņu baznīcā aizsāks šā gada jubilāra – Jāzepa Vītola “Intermezzo no stīgu kvarteta Sol mažorā”, kā arī divi nepublicēti skaņdarbi stīgu kvartetam.

Festivāla atklāšanas koncertā – latviešu flautiste Ilze Urbāne atskaņos A. Hintenbrenera “Introdukcija un Polonēze B-dur flautai un stīgu orķestrim”. “Ir tāda sajūta, ka esmu ierauta Džeinas Ostinas romāna “Lepnums un aizspriedumi – realitātē”! Ir balles skats un skan Polonēze, šī deja būs liktenīga divām romantiskām dvēselēm,” par skaņdarbu teic soliste.

Bet viens no festivāla atklāšanas koncerta notikumiem ir jaunas interpretācijas piedzimšana – Georga Pelēča dubultkoncerts, ko ar “Kremerata Baltica” pirmo reizi atskaņos G. Krēmers un izcilā itāliešu pianiste Otāvija Marija Maceratini. “Koncertam “Tomēr” piemīt tas gars, kas mūs ar komponistu vieno – naivitāte un… spēja mīlēt. Skaņdarbs, manuprāt, liecina – un cerams, ka arī duetā ar jauno itāliešu pianisti Otāviju Mariju Maceratini, – par spēju “sarunāties”, aizstāvēt dažādus viedokļus, saprasties…” par to teic G. Krēmers.

Bet festivāla noslēguma koncertā līdz ar īpaši G. Krēmeram un orķestrim “Kremerata Baltica” veltītiem skaņražu Dobrinkas Tabakovas, Leonīda Desjatņikova darbiem būs lieliska iespēja dzirdēt arī jauno latviešu pianisma zvaigzni – Latvijas Lielās Mūzikas balvas un vienpadsmit starptautisku konkursu laureātu Reini Zariņu, kura klavieru solo skanēs Ferenca Lista darbā “Malédiction” klavierēm un stīgu orķestrim.