“Getliņi Eko” valdē iecelts aizdomās par kukuļošanu turētais Aļeksejenko (papildināts plkst.15:05) 0
Atkritumu apsaimniekotāja SIA “Getliņi Eko” valdē ievēlēts Anatolijs Aļeksejenko (GKR), kuram Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piemērojis aizdomās turamā statusu saistībā ar kukuļošanu.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, Aļeksejenko par “Getliņi Eko” valdes locekli kļuvis vakar, 29.augustā. Valdē darbu turpina valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, valdes locekle Aija Breikša un valdes loceklis Raimonds Timma.
Kā “Nozare.lv” norāda “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns, izmaiņas “Getliņi Eko” valdē ir likumsakarīgas, jo iepriekšējās valdes sastāva loceklim Vladimiram Frolovam kļūstot par jaunā sasaukuma Rīgas domes (RD) deputātu, valde kopš 9.jūlija darbojās nepilnā sastāvā.
“Aļeksejenko iecelšana “Getliņi Eko” valdē ir profesionāli pamatota. Viņa līdzšinējā pieredze RD Mājokļu un vides departamenta direktora amatā bija cieši saistīta ar norisēm atkritumu un vides apsaimniekošanas nozarē, viņš lieliski pārzina situāciju, risināmos jautājumus, saistošos noteikumus un citas nozares nianses un problēmas. Tieši Aļeksejenko vadītais departaments izstrādāja jaunos Atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, kas lielā mērā skars arī “Getliņi Eko”. Aļeksejenko darba pienākumi būs saistīti tieši ar sadarbību ar RD,” skaidro Stirāns.
Savukārt, runājot par Aļeksejenko piemēroto aizdomās turamās personas statusu, “Getliņi Eko” valdes priekšsēdētājs atzīmē, ka tās patlaban ir nepierādītas aizdomas un cilvēks ir uzskatāms par nevainīgu, kamēr nav pierādīts pretējais. “Mēs vadāmies tikai un vienīgi pēc viņa darba pieredzes un zināšanām un tā, kādu profesionālo ieguldījumu viņš var sniegt uzņēmumam.”
Rīgas vicemēra Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA sacīja, ka Aļeksejenko iecelšana SIA “Getliņi Eko” valdē ir likumsakarīga. Aļeksejenko amatā iecelts, ņemot vērā viņa darba pieredzi un zināšanas. Konkurss par vakanto vietu uzņēmuma valdē nav ticis izsludināts, taču kapitāldaļu turētājs Ameriks izskatījis vairākas kandidatūras. “Rīgā diez vai ir vēl kāds, kurš tādā līmenī pārvalda Rīgas domes saistošos noteikumus,” LETA skaidroja Amerika pārstāvis.
Fakts, ka Aļeksejenko joprojām tiek turēts aizdomās par kukuļošanu, nav ietekmējis lēmumu par viņa virzīšanu darbam “Getliņi Eko” valdē. Gailītis uzsvēra, ka cilvēks uzskatāms par nevainīgu, kamēr viņa vaina nav pierādīta un tiesa nav pieņēmusi lēmumu. Ja Aļeksejenko tiktu notiesāts, viņš nestrādātu ne “Getliņi Eko”, ne kādā citā pašvaldības struktūrā, sacīja Gailītis. “Tikai tāpēc, ka Aļeksejenko piemērots aizdomās turētā statuss, viņš būtu uzskatāms par slimu un izmetams uz ielas? Viņam mājās ir piecus ar pusi mēnešus vecs bērns”.
Kā ziņots, savu skatījumu par situāciju ar KNAB Aļeksejenko 6.augustā skaidroja arī saviem partijas biedriem “Gods kalpot Rīgai” (GKR) valdes sēdē.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja GKR dibinātājs Rīgas vicemērs Andris Ameriks, Aļeksejenko pats vērsies pie partijas ar lūgumu viņu uzklausīt. No amata atstādinātais departamenta direktors apturējis savu darbību GKR Revīzijas komisijā, taču joprojām ir partijas biedrs.
Aļeksejenko šā gada 1.jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās veiksmīgi startēja kā GKR biedrs un tika ievēlēts par Rīgas domes deputātu, taču 20.jūnijā mandātu nolika, lai varētu saglabāt amatu departamentā. 28.jūnijā Aļeksejenko kabinetā ieradās KNAB izmeklētāji, veica kratīšanu un piemēroja viņam aizdomās turamā statusu. Ameriks 2.jūlijā parakstījis rīkojumu par Aļeksejenko atstādināšanu no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora pienākumu pildīšanas.
Pats Aļeksejenko noliedz, ka būtu piedalījies kādās koruptīvās darbībās, un KNAB darbības skaidro ar politisko pasūtījumu.
Kā ziņots, KNAB šā gada maijā sākts kriminālprocess par iespējamo Rīgas domes amatpersonu kukuļošanu saistībā ar zemes gabala nodošanu nomā, gan neminot, ka šis kriminālprocess būtu saistīts ar Aļeksejenko.
Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka saistībā ar Rīgas pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma Varoņu ielā nodošanu nomā tika pieprasīts kukulis lielā apmērā – 100 000 eiro (apmēram 70 000 latu).
Kriminālprocesa gaitā iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, lai šobrīd KNAB izmeklētājs atzītu vienu Rīgas pašvaldības amatpersonu par aizdomās turamo pēc Krimināllikuma 320.panta trešās daļas par kukuļa pieprasīšanu lielā apmērā un vienu privātpersonu – par šo darbību atbalstīšanu. Abām aizdomās turētajām personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Iespējams, kukuļošanas skandāls saistīts ar Varoņu ielā paredzētā kolumbārija būvniecību. Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, Mājokļu un vides departaments pērn septembrī atradis divus investorus, kas šajā ielā būtu ar mieru būvēt kolumbāriju. Aļeksejenko toreiz aģentūrai LETA stāstīja, ka kolumbārija būvniecību kavē birokrātija – viens uzņēmējs no Ukrainas, pusgadu nespējot sagaidīt, kad pašvaldība atrisinās birokrātiskās procedūras, atmetis ar roku, otrs no Krievijas piekritis pagaidīt vienu gadu līdz 2013.gada pavasarim.
Aļeksejenko toreiz skaidroja, ka pašreizējā pilsētas attīstības plānā noteikts, ka kolumbāriju uz pašvaldībai piederošās zemes būvē pati pašvaldība un nav paredzēta iespēja zemesgabalu iznomāt vai nodot kādam citam projekta īstenošanai.
Lai zemi varētu iznomāt vai nodot lietošanā investoriem, jāveic grozījumi zemes izmantošanas noteikumos. Mājokļu un vides departamenta darbinieki jau sākuši darbu pie grozījumu izstrādes, tomēr jau pusotru gadu projekts neesot pakustējies uz priekšu, aģentūrai LETA sacīja Aļeksejenko.
Mājokļu un vides departamenta aprēķini liecina, ka kolumbārija būvniecība pašvaldībai izmaksātu ap 1,3 miljoniem latu, taču šāda veida investīcijas patlaban nav Rīgas domes prioritāte. Aļeksejeko pieļāva, ka projektu gan varētu nedaudz pamainīt, lai izmaksas samazinātu līdz aptuveni 600 000 latu.
Lēmums par kolumbārija izveidošanu Varoņu ielā pieņemts domē jau 2006.gadā. Rīgas kolumbārija projektēšana pašvaldībai izmaksāja 54 000 latu, 2008.gada nogalē pat izsludināts būvniecības konkurss, taču kolumbārija būvniecība joprojām nav sākta.
Jau vēstīts, ka “Getliņi Eko” pērn teju dubultojusi peļņu, sasniedzot 1,6 miljonus latu, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja uzņēmumā.
Uzņēmuma peļņa 2011.gadā bija 797 170 lati. Savukārt SIA “Getliņi Eko” apgrozījums pērn sasniedza 8,83 miljonus latu, kas ir par 17,2% vairāk nekā 2011.gadā, kad apgrozījums bija 7,53 miljoni latu.
SIA “Getliņi Eko” nodarbojas ar atkritumu poligona “Getliņi” apsaimniekošanu Rīgas rajonā, Stopiņu novadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 213 505 lati. “Getliņi Eko” Rīgas pilsētas pašvaldībai pieder 97,92% kapitāla daļu, bet Stopiņu pagasta padomei – 2,08% kapitāla daļu.
