Zviedrijas pilsētā Gēteborgā šīs nedēļas beigās notiks Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās, kurā Latviju pārstāvēs četras dāmas un seši kungi.


Lasītākie

Kokteilis

Skorpions – 19. novembris, Strēlnieks – 24. jūlijs: laimīgākā diena 2025. gadā katrai zodiaka zīmei

TV24

“No tautas tāpēc šogad noslauks pēdējo kapeiku!” Izrādās, ka valdības budžetā ierakstīts – “Latvenergo” jāiemaksā vismaz 200 miljoni eiro nodokļos

Receptes

Jāmeklē, dārgi, nav laika? 15 produkti, ko turēt pa rokai, lai atvieglotu veselīgu ēšanu visas nedēļas garumā

Lasīt citas ziņas

Komandas līdere neapšaubāmi ir Laura Ikauniece, kuru čempionāta rīkotāji ar speciālu ielūgumu aicinājuši piedalīties sacensībās pieccīņā. Laura to nopelnījusi, pateicoties pērnvasar Helsinkos iegūtajai bronzas medaļai Eiropas čempionātā brīvdabas stadionā. Februāra sākumā viņa Tallinā, savākusi 4296 punktus, uzvarēja starptautiskās sacensībās. Gēteborgā labas izredzes varētu būt arī Poļinai Jeļizarovai, kura šogad jau trīs reizes uzlabojusi personisko rekordu 3000 m skrējienā (8:56,06) un Eiropas čempionātā, iespējams, skries arī 1500 m (4:17,07).

Gēteborgā latvieši startēs visās četrās lēkšanas disciplīnās: tāllēkšanā Lauma Grīva (šogad 6,41 m) un Elvijs Misāns (7,72 m), kārtslēkšanā – Mareks Ārents (5,60 m), augstlēkšanā – Jānis Vanags (2,20 m), trīssolī – Santa Matule (13,19 m). Jau sesto reizi Eiropas čempionātā telpās piedalīsies tajā savulaik pa zelta un bronzas medaļai 60 m barjerskrējienā ieguvušais Staņislavs Olijars (7,98). Jānis Baltušs skries 400 m (47,97), Renārs Stepiņš – 800 m (1:51,37). Lielākā daļa uz Zviedriju dosies par dzimtās pilsētas vai novada pašvaldības ziedotu naudu.

“Cilvēks miris, jāatsaka elektrība, taču tie par katru cenu meklē mantinieku, no kura piedzīt pēdējo rēķinu.” Vīrietis sašutis par “Elektrum” rīcību

Putins pirms gaidāmās sarunas ar Trampu, iespējams, devies slepenā atpūtā uz kalnu slēptuvi, kur veicis īpašu rituālu…

Izraēlas valdība apstiprinājusi vienošanos par pamieru Gazas joslā, kas stāsies spēkā svētdienas rītā

Vieglatlēti par Eiropas medaļām telpās sacenšas kopš 1968. gada, un latviešiem tikušas 19 no tām – 12 zelta, trīs sudraba un četras bronzas. Visvairāk pacenties Igors Kazanovs, no 1990. līdz 1998. gadam četras reizes kļūstot par Eiropas čempionu 60 m barjersprintā. Pa divām zelta medaļām ir lodes grūdējam Jānim Bojāram (1983, 1984) un trīssoļlēcējam Mārim Bružikam (1986, 1996). Diemžēl pagaidām pēdējā godalga ir Staņislava Olijara izcīnītā bronza pirms 11 gadiem Vīnē.