Gerhards: Samazināto PVN likmi gaļai, zivīm, olām un pienam būtu jāievieš jau nākamgad 1
Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā gaļai, zivīm, olām un pienam Latvijā būtu jāievieš jau nākamgad, piektdien biedrības “Zemnieku saeima” ikgadējā kongresā sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Zemkopības ministrs uzteica nevalstisko organizāciju sasniegto sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), panākot pilotprojekta īstenošanu – samazinātas PVN likmes 5% apmērā piemērošanu Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām.
“Bez jūsu iesaistes un atbalsta, domāju, tas nebūtu bijis iespējams. Ir pagājis gads kopš šī projekta ieviešanas un mēs jau redzam ievērojamus ieguvumus nozarē, mēs plūcam augļus, ko šis kopdarbs ir nesis – tā ir ēnu ekonomikas samazināšana, uzņēmējdarbības nosacījumu samērošana, kā arī vietējo uzņēmēju konkurētspējas veicināšana,” uzsvēra zemkopības ministrs.
Pēc viņa teiktā, ir būtiski turpināt darbu pie iesāktā, tādēļ nākamie soļi ir piemērot samazinātā PVN likmi citām svaigās pārtikas grupām, un šī mērķa īstenošanai ZM ir nepieciešams nevalstisko organizāciju atbalsts.
“Samazināto PVN 5% apmērā jau nākamajā gadā būtu jāievieš vairākām svaigās pārtikas produktu grupām – gaļai, zivīm, olām un pienam, turklāt šis mērķis – izvērtēt nākamo priekšlikumu – jau ir iekļauts arī valdības deklarācijā. Tas nozīmē, ka visas valdību veidojošās partijas ir apņēmušās strādāt pie šī mērķa īstenošanas,” teica Gerhards.
Viņš piebilda, ka valsts un Eiropas līmeņa noteikto mērķu sasniegšanā sadarbība starp valsti un nevalstiskajām organizācijām ir īpaši svarīga, jo tikai tā ir iespējams veidot reālajām prasībām, un vajadzībām atbilstošu atbalsta sistēmu. Kopīgiem spēkiem ir jānodrošina arī stabils valsts atbalsts vietējiem uzņēmējiem. Ne mazāk svarīgi ir veicināt arī ēnu ekonomikas samazināšanos, jo mazāk negodprātīgu komersantu, it sevišķi ārvalstu uzņēmēju, darbosies Latvijā, jo konkurētspējīgāki būs pašmāju lauksaimnieki.
Gerhards pauda pārliecību, ka lauksaimniecības nozare sniedz būtisku ieguldījumu valsts tautsaimniecībā un atgādināja, ka tieši šī nozare nodrošina veselīgu, nekaitīgu pārtiku iedzīvotājiem. “Latvijas un arī Eiropas lauksaimniecības uzdevums ir izcelt un sargāt mūsu produktus, jo tieši lauksaimniecības nozares pamati un zināšanas sniedzas vēsturē, tās ir tradīcijas, kas tiek nodotas paaudžu paaudzēs, ieviešot arvien jaunas tehnoloģijas un tādējādi radot arvien jaunus produktus,” viņš sacīja.
Pēc zemkopības ministra sacītā, nozares dienaskārtībā ir vairāki svarīgi uzdevumi, tajā skaitā jāatrod veids lielāku atbalsta saņemšanas iespēju nodrošināšanai iespēju patiesajiem, īstajiem vietējās produkcijas ražotājiem nevis tā saucamajiem “dīvāna zemniekiem”.
Ir jārod veids, kā atbalstu nodrošināt tiem lauksaimniekiem, kas tas ir visvairāk vajadzīgs un kuri sniedz būtisku pievienoto vērtību valstij. Svarīgi ir tādi atbalsta instrumenti, kā piemēram, lauksaimnieku vidū populārā “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) īstenotā lauksaimniecības zemes iegādes programma, kas ir vajadzīga un aktuāla un kurā plānots palielināt atbalsta summu.
Pēc viņa teiktā, maksimāli ir jāizmanto zaļais publiskais iepirkums, jo tādējādi valsts un pašvaldību iestādes var ievērojami atbalstīt Latvijas uzņēmējus. “Valsts un pašvaldību iestādē ir jādod priekšroka pašmāju preču ražotājiem, lai sekmētu vietējo konkurētspēju un nodrošinātu vietējo produkciju skolās sociālajos namos un daudzās citās institūcijās,” sacīja Gerhards.
Tāpat, pēc viņa teiktā, ir būtiski samazināt birokrātiskos procesus lauksaimniekiem, valsts zemes konsolidācijas procesu veidojot tā, lai tā strādā uzņēmēju labā. Valsts uzdevums ir maksimāli atbalstīt un motivēt vietējos ražotājus, nevis veidot liekus birokrātiskus šķēršļus lauksaimnieciskajai ražošanai. Jāsekmē Latvijas lauksaimnieku un uzņēmēju konkurētspēja, kooperatīvu veidošanās, atbalstot vienam otru, jāsekmē vietējo produktu ražošana un to konkurētspēja citu Eiropas Savienības valstu līmenī.
Jau ziņots, ka Saeimas deputāti 24.janvārī nobalsoja pret vairāku opozīcijas deputātu priekšlikumu nodošanu skatīšanai komisijās. Starp tiem bija arī samazinātas PVN likmes noteikšana atsevišķiem pārtikas produktiem. Vienlaikus valdības deklarācijā minēts, ka samazinātās PVN likmes piemērošana ne tikai dārzeņiem, bet arī svaigai gaļai, zivīm, pienam un olām ir viens no jautājumiem, kurš ir ierakstīts valdības deklarācijā, ir arī
PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no šā gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
