– Pašvaldība noasfaltēs ceļu līdz uzņēmumam. Bet uzņēmums neradīs tik daudz jaunu darba vietu, cik apsolījis (piemēram, tirgus situācija mainīsies vai vēl kādi embargo stāsies spēkā). Kas notiks? 6
– Pašvaldībai būs jāatmaksā nauda. Piemēram, iepriekšējā plānošanas periodā “NP Properties”, saņemot ES līdzekļus, apņēmās Jelgavā piesaistīt noteiktu uzņēmumu skaitu. Vēl nav izdevies. Tāpēc meklē iespējas pagarināt šo izpildes laiku.
– Ar apbrīnu noskatos, kā “NP Properties” pakāpeniski atjauno un atdzīvina bijušā RAF korpusus Jelgavā. Bet vai kāda pašvaldība ir reāli jau atmaksājusi naudu par neizpildītām saistībām?
Ir bijuši gadījumi, kad kāda pašvaldība bijusi spiesta atmaksāt naudu, bet tie pārsvarā saistīti ar pieļautām nepilnībām iepirkumos. Piemēram, dažām uzrēķins bija par vairākiem miljoniem, dažām par pārsimts tūkstošiem. Jaunajā programmā vēl nav šādu gadījumu – bet pašvaldības ir brīdinātas par sekām.
– Jūs esat iesniedzis Saeimā priekšlikumu par speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) noteikšanu visā Latgalē. Vai tam būs atdeve?
– Nav jau runa par visu teritoriju, bet tikai 5% no Latgales teritorijas (ministrs rāda karti, kur zaļi rimbuļi apvilkti ap 18 vietām Latgalē, gandrīz katrā novadā, piemēram, Dagdā ir, bet Zilupē nav. – I. B.). Tas ir reāls nodokļu atbalsta mehānisms, ko mēs piešķiram reģionam, kur ir vislielākās problēmas. Uzņēmuma ienākuma nodoklis SEZ nebūtu jāmaksā, bet nekustamā īpašuma nodoklim paredzēta 80% atlaide. Ja Rēzeknes SEZ ir parādījis, ka tur ir attīstījušies uzņēmumi, kāpēc tas nedarbotos līdzīgi Daugavpilī? Nākamnedēļ to skatīs Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Ja viss ritēs, kā cerēts, tad maija beigās likums jau būs pieņemts.
– Vai atbalsts Saeimā pietiekams? Nav tā, ka visu pārējo reģionu deputāti prasa: es arī gribu tādas zaļas pumpas!?
– Šādas “zaļas pumpas”, kā jūs sakāt, Kurzemē jau ir – Liepājas SEZ, Ventspils brīvosta, Rīgas brīvosta. Citur man neviens nav prasījis izveidot.
– Pietrūks politiskas drosmes nostāties pret Latgali?
– Valdības deklarācijā esam ierakstījuši: palielināt pašvaldību iespējas uzņēmējdarbības attīstībai. Uzreiz gan grūti pateikt, kādi varētu būt pareizākie risinājumi. No vienas puses, esam par brīvu uzņēmējdarbību un konkurenci, bet, no otras puses, pašvaldība varētu ienākt biznesā, kur tirgus mehānismi darbojas nepietiekami. Piemēram, ceļu pašvaldībai uzbūvēt būtu lētāk nekā izsludināt konkursu, bet tad to pārmestu Konkurences padome. Vēl varētu no nodokļiem piešķirt konkrētas mērķdotācijas pašvaldību investīcijām, šim mērķim novirzot daļu no ikgadējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Tā varētu izveidot vēl vismaz vairākus simtus darba vietu. Droši vien jāsagaida kopējā nodokļu audita rezultāti un tad priekšlikums jāiekļauj nākamā gada budžeta likumprojekta paketē. Bet vēl priekšā diskusijas.
