– Un ko pašvaldībai vajadzētu pārstāvēt – teritoriju vai cilvēkus? 6
– Noteikti cilvēkus. Ja skatāmies uz valsti kopumā, tad apdzīvotības blīvums ir mazs un teritoriāla atšķirtība liela. Tāpēc nevar vienkārši dotēt pašvaldības, bet jāfinansē mērķtiecīgi un caurskatāmi. Skaidrs, ka arī attālākā novadā bērni jānodrošina ar labu izglītību. Jānodrošina veselības aprūpes pieejamība. Ir četras pašvaldību organizācijas ar atšķirīgiem mērķiem.
– Mehānisks secinājums: ja jūs sakāt, ka pašvaldībai jāpārstāv vairāk cilvēki nekā teritorijas, tad visvairāk cilvēku pārstāv Lielo pilsētu asociācija un Pierīgas pašvaldību asociācija… Tātad reģionālajā politikā iestājaties par lielo pilsētu straujāku attīstību?
– Mums jānodrošina, lai visa valsts attīstītos un iedzīvotāji saņemtu pakalpojumus. Kaut arī pēc iepriekšējā likuma normām Liepāja, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne bija starp nabadzīgākajām pašvaldībām, kuras saņēma līdzekļus no izlīdzināšanas fonda, tās ar savām darba vietām tomēr nodrošināja visa reģiona izaugsmi. Tas iznāca tāpēc, ka cilvēki dzīvoja ārpus pilsētas un brauca turp strādāt, bet nodokļi pilsētā nepalika. Tāpēc jāatrod līdzsvars starp ekonomisko labumu, ko viņš nes pilsētai, ar to nodokli, kas aiziet tur, kur viņš guļ.
– Parunāsim ne vairs par izlīdzināšanas fonda sadali pašvaldību funkciju veikšanai, bet uzņēmējdarbības attīstībai domāto ES naudu, kuru beidzat sadalīt starp pašvaldībām. Par kādu reģionālo politiku liecina šis dalījums?
– Pašvaldību infrastruktūras uzlabošanas projektiem tajās vietās, kur apmēram 200 komersanti radīs jaunas darba vietas, ir piešķirti 64 miljoni eiro. Ministru kabineta noteikumi par lielajām pilsētām, reģionālās nozīmes centriem, 89 novadiem (bez centriem), kā arī par Latgales programmu jau pieņemti. Pēc mūsu aprēķiniem, abās programmās (gan uzņēmējdarbības atbalstam, gan degradēto teritoriju revitalizācijai) jārada vairāk nekā pieci tūkstoši darba vietu un jāpiesaista vairāk nekā 300 milj. privāto investīciju.
– Lai uzrakstītu projektu un saņemtu naudu, pašvaldības konkurē savā starpā. Vinnē tās, kuras apsola vairāk darba vietu. Izcēlušies ir attīstības centri, kuri darba vietu skaita palielinājumu sola vairāk par 20%. Izpildīs?
– Tad riskē, ka būs jāatmaksā ES nauda. Otrais, kad 2019. gadā pārskatīsim ES struktūrfondu izlietojumu un konstatēsim, ka šie rādītāji nav sasniedzami, var mainīt darbības programmu. Jebkurš uzņēmējdarbības projekts ir ar risku, vienlaikus no valsts attīstības viedokļa ir tikai pozitīvi, ka ir ambiciozāki plāni nekā ministrijas noteiktais nepieciešamais rezultātu minimums.
