– Vai likums vispār ir vajadzīgs? Ir jūsu nosauktie labie piemēri, labā prakse, kur pašvaldības pratušas vienoties jautājumos, kur tas tām ir izdevīgi, arī bez tā nākamā gada likuma. Ja jau izdevīgi, tad jau nav jāspiež. Vai vajag obligātā kārtā noteikt: “Jums ar kaut ko jāsadarbojas! Izdomājiet, ar ko! Ja nesadarbosities, tad…?” Jā, tad kas? Noņemsit no izlīdzināšanas fonda? 6
– Pašvaldību kapacitātes, tāpat kā to teritorijas un iedzīvotāju skaits tajās, ir pārāk atšķirīgas. Nosakot likumā sadarbības teritorijas, šo kapacitāti būs iespējams ne tikai līdzsvarot, bet vienlaikus arī veidot noteiktu valsts politiku pašvaldību sistēmas attīstības jomā, apzinoties pašvaldību iespējas tām sadarboties likumā noteiktās teritorijās, kā arī šajās teritorijās pašvaldības varētu brīvprātīgi lemt par pašvaldību tālāku apvienošanos, ja viņām šāds jautājums kļūtu aktuāls.
Vakar kopā ar premjeru tikāmies ar Latgales pašvaldībām, tās pauda neapmierinātību ar jauno formulu, pēc kuras aprēķina piešķīrumu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Paradoksāli, bet arī Pierīgas pašvaldības nav apmierinātas. Iespējams, ir jāpilnveido šis mehānisms, lai caurskatāmi redzētu, kur aiziet šī nauda. Varbūt tad jāizšķiras par valsts dotācijām konkrētiem mērķiem.
– Vai jūs šādas valsts dotācijas no pašvaldību izlīdzināšanas fonda saredzat kā mehānismu sadarbības modeļu veicināšanai?
– Jā, tai skaitā.
– Vai izdevīgas sadarbības veicināšanai vajag likuma rāmi?
– Ir jānodefinē, ko pārstāv pašvaldība: tos cilvēkus, kas tajā deklarējušies, vai tos, kas tur dzīvo, vai tos, kam tur īpašumi un maksā lielus īpašuma nodokļus. Šīs pēdējās diskusijas par nekustamā īpašuma nodokļa palielināšanu to parāda. Eiropas Komisijas un Pasaules bankas ieteikumu palielināt īpašuma nodokli nevar īstenot tāpēc, ka cilvēki finansiāli nespēj nomaksāt šo nodokli. Ja pašvaldības atlaidi saglabā tiem, kas deklarējušies, bet tiem, kas nav – nē. Ko tad pašvaldības pārstāv – nodokļu maksātājus vai deklarējušos iedzīvotājus?
