– Sadarbības teritoriju aizmetņi jau ir. Kurās jomās un kur pašvaldības sākušas sadarboties, negaidot likumu? 6
– Piemēram, pašvaldības policija Ikšķilē, Ķekavā un Salaspilī. Sešiem novadiem kopīga būvvalde Liepājas reģionā, vienlaikus ir liels īpatsvars kopīgu izveidotu pašvaldību kapitālsabiedrību, kā arī daudzas pašvaldības kopīgi risina civilās aizsardzības jautājumus. Izglītības jomā pašvaldības norēķinās ar citām par viņu bērniem sniegtajiem pakalpojumiem. Vakar (intervija notika 7. aprīlī. – I. B.) biju Ikšķilē, kur, izrādās, 70% iedzīvotāju strādā Rīgā, bet bērnus grib laist bērnudārzā pie mājas. Ir jau kas uz skolu brauc uz Rīgu. Kā šo sadarbību organizēt? Rīga un Pierīga ir labs aglomerācijas piemērs, kur varam runāt nevis par mehānisku apvienošanos, bet sadarbību. Arī transporta jomā.
Turpinām izvērst vienotos klientu apkalpošanas centrus, lai iedzīvotāji pēc iespējas tuvāk varētu saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus. Kādos 56 novados jau to var, šogad vēl nāks klāt. Tad tos atvērsim arī pagastu centros.
– Šogad gribat noteikt sadarbības jomas?
– Tās jau ir skaidras. Noteikti izglītība, veselība un drošība. Iespējams, arī citas, piemēram, būvniecība. Diskusijas varētu būt par to, uz kuru pusi sadarboties. Piemēram, Ikšķilei ir izvēle starp Ogri un Rīgu, man liekas, ka viņi izvēlēsies Rīgu.
– Vai to, kuram ar ko sadarboties, gribēsit noteikt ar normatīviem aktiem?
– Pie sadarbības teritoriju robežām jānonāk demokrātiskā konsultāciju procesā. Līdz ar to šajā jautājumā būtu respektējamas katras pašvaldības intereses. Pašvaldības pašas varēs arī turpmāk izvēlēties sev sadarbības partnerus citās pašvaldībās ārpus sadarbības teritorijas robežām. Līdz ar to normatīvais regulējums sadarbības teritorijām būtu nosakāms tikai īpašās jomās. Vai arī sadarbība vēlama pēc noteiktām vadlīnijām. Piemēram, īpaši varētu būt regulēta pašvaldību iesaiste civilās aizsardzības jomā. Katrā ziņā šie jautājumi būtu vēl jāapspriež ar pašvaldībām.
