Gerhards neatstādinās Ušakovu, bet uzstās uz Rīgas domes atlaišanu 0
Pirmais aizejošā ministra Kaspara Gerharda mēģinājums atlaist Rīgas domi cieta izgāšanos, likumprojekts pat netika iekļauts valdības sēdē. Dokumentu kritizēja kā nepilnīgu un norādītie pārkāpumi pamatā bija pieļauti iepriekšējā sasaukumā dome, vēsta raidījums “Nekā personīga”.
Ministru prezidents izteicās, ka pirms tik radikāliem soļiem kā vēlētas domes padzīšana, vispirms būtu vērtējama mēra Nila Ušakova atbildība.
Tomēr raidījumam zināms, ka Gerhards neizmantos savas tiesības domes priekšsēdētāju atstādināt, bet pēdējās dienās amatā atkārtoti centīsies pārliecināt valdību un parlamentu par domes atlaišanu.
Ja pilnveidoto projektu akceptētu, šī būtu trešā reize, kad atjaunotās Latvijas vēsturē Saeima lemtu par kādas vietvaras atlaišanu, tomēr divas iepriekšējās reizes pamatojums bija līdzīgs apsūdzībai.
Decembra vidū KNAB aresti izmeklēšanā par iespējamie kukuļiem “Rīgas satiksmes” tramvaju, trolejbusu un autobusu iegādēs daudzu gadu garumā, nekādu asu atbildīgā pašvaldības lietu ministra reakciju neizsauca.
Tikai pēc tam, kad Nacionālās apvienības kongresā partijas biedri aicināja atlaist Rīgas domi, Kaspars Gerhards sāka rīkoties. Ministrs pirms Ziemassvētkiem valdībā iesniedza likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, sagatavoja deputātu vietā strādājošu pagaidu administrāciju un nosauca ārkārtas vēlēšanu dienu .
“Rīgas dome ar savu rīcību ir apstiprinājusi, ka tā negrib neko mainīt, viņus apmierina tas darbības stils, kādu nodrošina domes priekšsēdētājs, šeit nav redzamas nekādas izmaiņas,” sacīja K.Gerhards (NA).
Taču likumprojekts tālāk par Valsts kancelejas juristiem netika. Tas esot sasteigts, paviršs, minētie pārkāpumi attiecoties uz iepriekšējo sasaukumu. Kučinskis domes atlaišanas jautājumu pat neiekļāva valdības sēdes darba kārtībā.
Uz jautājumu, vai tiešām nav pamata atlaist Rīgas domi, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) atbild: “Ja tādi iemesli ir, tad viņi katrā ziņā nebija uzrādīti. Pēc visiem tiem faktiem dome to būtu pelnījusi, to es saku ar pilnu atbildību. Bet tajā pašā laikā tu nevari ar politiskiem lēmumiem apiet Satversmi, apiet likumu. Kā mēs varam prasīt no citiem ievērot likumu, ja paši spļaujam tiem virus.”
Gerhards ierosinājumu domi atlaist pamatoja ar sliktu kapitālsabiedrības “Rīgas satiksmes” pārvaldīšanu. Kā pierādījums tam tika minēta turpat piecus gadus veca Valsts kontroles revīzija un vasarā rakstīts prokurora brīdinājums nanoūdens krimināllietā par noziegumiem 2012. un 2014. gada iepirkumos.
Kā pamatojums minēta arī KNAB sāktā izmeklēšana par, iespējams, sistēmātisku korupciju Rīgas satiksmē, pēc kuras Ušakovs prasīja uzticības balsojumu domē, ko izturēja.
Visas domes atlaišana ir galējais solis un to var darīt, ja dome nepilda savas funkcijas. Pirms tādiem ārkārtas risinājumiem, ministram ir tiesības izmantot mazāk radikālus līdzekļus, piemēram, domes priekšsēdētājam prasīt paskaidrojumus, un mēru no amata nepieciešamības gadījumā atstādināt.
”Tātad likumdevējs ir paredzējis šādus mehānismus un ne visos gadījumos būtu samērīgi ķerties pie visbargākā mehānisma – domes atlaišanas. Tas vienkārši nebūs samērīgs risinājums,” skaidro zvērināts advokāts, tiesību zināņu doktors Imants Muižnieks.
”Kāpēc atbildīgais ministrs neizskata jautājumu par domes priekšsēdētāja kā kapitāldaļu turētāju? Vienīgo. Jo nebija izveidota padome. Viņam vienīgajam atbildība kā kapitāldaļu turētājam un tur nav vairs barjeras starp sasaukumiem!” retoriski vaicā M.Kučinskis.
Vai premjers uzskatītu, ka domes priekšsēdētājam bija pašam jāatkāpjas konkrētajā situācijā?
”Es to arī esmu teicis. Jā. Vēršu uzmanību, domes priekšsēdētājs ir viena lieta. Bet domes priekšsēdētājs kā kapitāldaļu turērājs- uzraugs valdei milzīgā uzņēmumā, tur aiz kauna vajadzētu zemē ielīst,” saka M.Kučinskis piebilstot, ka viņu izbrīna tas, ka pašvaldību lietu ministrs nav prasījis viņa atkāpšanos.
Pats ministrs uz jautājumu, vai nav bijis pamats mēru atstādināt, atbild: ”Mēs esam ņēmuši vērā, kāds ir šis likuma gars un jēga, kāda ir bijusi līdzšinējā judikatūra. Piemēram, Ventpils mēra gadījums, kad tiesa atzinusi, ka tā laika ministra rīkojums par atstādināšanu ir bijis prettiesisks. (..) Nē, es nebaidos, es vienkārši domāju, ja mēs kaut ko darām, tad tas ir jāizdara labi un kvalitatīvi.”
Taču arī visas domes atlaišanas gadījumā jebkuram Rīgas domes deputātam būs tiesības vērsties Satversmes tiesā. Jo deputātus kā savus pārstāvjus ievēl sabiedrība un tiesa vērtētu, vai ieguvums no domes atlaišanas ir lielāks nekā viņu ierobežojumi piedalīties pašvaldību darbā.
Ministrs var pieprasīt vietvaras atlaist divos gadījumos, kad tā nav spējīga darboties, kā tas 2003.gadā bija ar Rendas pagasta padomi, un gadījumā, ja dome atkārtoti pārkāpj likumu, kā tas 2008.gadā bija ar Ķekavas pagasta padomi.
Neviens no atlaistajiem deputātiem Satversmes tiesā toreiz nesūdzējās. Ķekavas gadījumā ministrs Edgars Zalāns bija aprēķinājis, ka dome, atļaujot būvniecību vietās, kur tas bija aizliegts, nodarīja 67 miljonus lielus zaudējumus. Visus prettiesiskos lēmumus dome bija pieņēmusi koleģiāli.
Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars strādāja Saeimas Juridiskajā birojā laikā, kad atcēla Ķekavas pagasta padomi. Valdības vadītājs Kučinskis viņu uzaicināja tagad vērtēt Rīgas domes atlaišanas tiesisko pamatojumu.
“Gadījumi mazliet atšķirīgi. Ķekavas gadījumā tomēr bija precīzas personas, precīzi gadījumi, precīzi datumi un precīzi kadastra numuri. Tādi tie pārkāpumi bija, es teiktu, diezgan vienkārši. Rīgas domes gadījumā būtu jau jārunā par labas pārvaldības principu pārkāpšanu, par bezdarbību. Ko dome varēja darīt, bet neizdarīja. Par šādiem pārkāpumiem Rīgas domi varbūt varētu atlaist, bet tie pārkāpumi ir jāuzrāda. Šobrīd tos faktus ļoti neredz,” skaidro konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars.
Pēc “Nekā personīga” atklātā Rīgas satiksmes nanoūdens lietā, kriminālizmeklēšana beigusies ar apsūdzībām un prokuratūras aprēķiniem, ka shēmu rezultātā “Rīgas satiksmei” nodarīti 834 tūkstošu eiro lieli zaudējumi.
Ne šie, ne citi zaudējumi nav norādīti kā pamatojums Gerharda Rīgas domes atlaišanas pamatojumā. Arī pats ministrs nevar atskaitīties, cik labi viņš ir uzraudzījis Rīgas domes darbu pēc prokurora saņemtā brīdinājuma, ko gan dome izpildīja, jo iepirkumu kārtību mainīja.
Vai praksē neatkārtojas tas pats , kas nanolietā, cik drošs jūs varat būt par to?
“Drošs nevar būt, jo brīdinājuma jēga bija arī zemsliekšņa iepirkumus padarīt caurspīdīgus, publiski pieejamākus, konkurenci veicinošus, tomēr arī šie jaunie noteikumi saglabā iepriekšējo būtību – trīs uzņēmumus uzaicina piedalīties, slēgts konkurss, neviens par to nezina. Nevar izslēgt, ka kaut kas tāds, var gadīties atkal,” saka Dainis Šteinbergs, Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors.
Raidījums ministram Gerhardam uzdeva jautājumu, kad jūs pēdējo reizt prasījāt paskaidrojumus Nilam Ušakovam saistībā ar “Rīgas satiksmi”?
“Par “Rīgas satiksmi”? Par “Rīgas satiksmi” pēdējā laikā paskaidrojumi nav prasīti. Ir vaicāts viņa skaidrojums saistībā ar viņa rīcību domes darba organizācijā,” atbild ministrs.
Lai gan Gerhards noskaņots projektu atkārtoti sniegt valdībā vēl līdz Kučinska pēdējai valdības sēdei, kas varētu notikt 22.janvārī, Kučinskis nav noskaņots to virzīt tālāk.
Neoficiālās sarunās tiek minēts, ka papildu minētie 11 pārkāpumi būtiski neko nemaina un nepieciešama ārkārtas revīzija domē. Gerharda mantojumu visdrīzāk saņems Juris Pūce no “Attīstībai/Par!”.
“Attiecībā uz “Rīgas satiksmes” noziegumiem , tas nav jautājums tikai par labu pārvaldību. Tas ir jautājums, kā Nils Ušakovs un Rīgas dome ir realizējuši kapitāldaļu turētāja funkciju, tie ir likumā konkrēti paredzētie pienākumi un saistības, vai tie ir tikuši pildīti un vai VARAM ir prasījis paskaidrojumus , to , lūk, es gribētu noskaidrot. Kaut vai, kopš atstādināšanas kopš arestiem decembrī ir prasīti kādi paskaidrojumi, ja nav, tas mani izbrīnītu,” saka J.Pūce.
