Gerhards: Lauksaimniekiem izvirzītajām Briseles prasībām jābūt samērotām ar finansējuma pieejamību 1
Lauksaimniekiem izvirzītajām prasībām un sasniedzamajiem rezultātiem ir jābūt atbilstošiem finansējuma pieejamībai, pirms 16.decembrī plānotajām Eiropas Savienības (ES) valstu nozares ministru sanāksmes norāda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.
Gerhards 16. decembrī piedalīsies ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) sanāksmē Briselē, kurā dalībvalstu ministri diskutēs par Somijas prezidentūras ES Padomē laikā paveikto un ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2020. gada.
“Svarīgi pieņemt saprātīgu lēmumu par to, cik daudz lauksaimniekiem būs jādara vides un klimata mērķu labā. Pirmkārt, jāņem vērā visi nosacījumi, kurus lauksaimnieki jau šobrīd īsteno vides un klimata mērķu izpildei. Kopējā vides ieguldījumā jāiekļauj arī tiešmaksājumu ienākumu atbalsts. Otrkārt, mums ir jāieklausās mūsu lauksaimnieku viedoklī. Proti, vai viņi realitātē spētu izpildīt uzlikto nosacījumu nastu. Treškārt, Eiropas Komisijas ierosinājums, ka 40 procenti Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma no 2021. gada būtu jāatvēl vides un klimata prasību ievērošanai un īstenošanai, ir maksimums, ko varam uzlikt lauksaimniekiem par pienākumu, lai spētu sasniegt arī pārējos KLP mērķus. Latvija šobrīd nevar atbalstīt prezidentūras piedāvājumu, kas paredz lauksaimniekiem uzlikt vēl vairāk pienākumu, nekā kā to šobrīd nosaka Eiropas Komisijas priekšlikums,” norāda Gerhards.
Latvija neatbalsta ievērojamu KLP budžeta samazinājumu, kā rezultātā ievērojami samazināsies finansējums lauku attīstībai, kā to piedāvā Eiropas Komisija, jo jaunā KLP paredz ambiciozus mērķus, kuru sasniegšanai ir nepieciešams atbilstošs finansējums.
Tāpat Zemkopības ministrija uzskata, ka pieejamais KLP stratēģiskais plāns nepiedāvā KLP vienkāršošanu un nesamazina administratīvo slogu dalībvalstīm.
“Jāuzsver, ka izvirzītajām prasībām un sasniedzamajiem rezultātiem ir jābūt atbilstošiem finansējuma pieejamībai. Ir vairāk nekā skaidrs, ka teorētiski noteiktajiem mērķiem ir jābūt realitātē izpildāmiem, citādi lauksaimnieki tos nespēs izpildīt un dalībvalstis atkal atgriezīsies pie kārtējās Kopējās lauksaimniecības politikas reformēšanas. Nedrīkstētu izveidoties situācija, kad, vēloties dzīvot un strādāt videi draudzīgāk, mēs atbildību par klimata mērķu sasniegšanu kā nepanesamu nastu uzliekam mūsu lauksaimniekiem,” sacīja ministrs.
LZMP sanāksmē ministri lems arī par ES, tajā skaitā Latvijas, zvejnieku pieļaujamās nozvejas kvotām ārpus ES ūdeņiem. Latvijas zvejas kuģi ārpus ES ūdeņiem Ziemeļatlantijā zvejo galvenokārt sarkanasarus un no šā gada atkal pieejamās ziemeļu garneles.
