Gerhards: Latvijas kokrūpnieki arī nākotnē būs vieni no galvenajiem piegādātājiem Lielbritānijai 0
Latvijas kokrūpnieki Lielbritānijai, visticamāk, arī nākotnē būs vieni no galvenajiem piegādātājiem, neatkarīgi no Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb “Brexit”, pauda zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
“Lielbritānijai Latvijas kokrūpnieki ir vieni no galvenajiem piegādātājiem, un, es domāju, ka tā būs arī turpmāk. Iespējams, [“Brexit” ietekmē] pastiprināsies kādas procedūras. Taču Latvija arī pirms iestāšanās ES veiksmīgi konkurēja Lielbritānijas tirgū, tādēļ Latvijas kokrūpnieki noteikti nepazudīs,” prognozēja Gerhards.
Komentējot “Brexit” potenciālo ietekmi uz Latvijas pārtikas ražotājiem, no kuriem daļai Lielbritānija veido diezgan būtisku tirgus daļu, zemkopības ministrs norādīja, ka uzņēmumiem drīzāk ir jādomā par to, kā stiprināt to pozīcijas tuvējos tirgos un konkurēt ar Lietuvu un Igauniju. Tajā pašā laikā ir pozitīvi piemēri, piemēram, “Preiļu siers” un Latvijas graudu tirgotāji, kuri sevi apliecinājuši globālajā tirgū.
Komentējot to, kā sekmēt nozares uzņēmumu konkurētspēju ārvalstu tirgos, viņš sacīja, ka ļoti liels darbs ir izdarīts iepriekšējos ES fondu plānošanas periodos, uzņēmumiem investējot attīstībā.
“Varēja cerēt, ka līdzekļi būs lielāki, bet ir atzinīgi jāvērtē tas, kas ir izdarīts inovāciju jomā, tehnikas sakārtošanā, kas izdarīts kooperācijas jomā. Īpaši gribu uzsvērt tādu kooperatīvu kā “Latraps”, kurš darbojas kā mugurkauls Latvijas graudkopības nozarē. Mums vairāk būtu jādomā par piena kooperatīvu attīstību. Taču viss, kas ir izdarīts, jau ir devis savus augļus, un mums ir jāturpina,” sprieda ministrs.
Graudu tirgū Latvija konkurē pasaules līmenī, bet piena tirgū konkurence ir ar Baltijas reģiona spēlētājiem, tādēļ starp zemnieku un piena pārstrādātāju ir jāatrod līdzsvars, un to lielā mērā varētu nodrošināt tieši kooperatīvi, teica ministrs.
Gerhards atzina, ka ir gadījumi, kad kooperācija Latvijā izdevusies labāk un ir situācijas, kad tas paveikts sliktāk, taču to jāturpina atbalstīt. “Viens no maniem pirmajiem braucieniem ministra amatā bija uz Krustpils pusi, un turienes zemnieki uzsvēra, ka kooperatīva darbība ir ļāvusi pārdzīvot krīzes gadus. Vienam ir klājies labāk, otram sliktāk, bet atbalsts ir jāsaglabā. Tā noteikti būs viena no mūsu prioritātēm nākamajā gadā, proti, izveidot tikpat spēcīgu sistēmu, kā tas ir graudu nozarē, kā arī strādāsim pie samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 5% apmērā piemērošanas Latvijas pienam,” sacīja zemkopības ministrs.
