Gerhards: Latvijai piešķirtie tiešmaksājumi neatsver esošās atbalsta vajadzības 1
Latvijas lauksaimniekiem piešķirtais tiešmaksājumu atbalsts neatsver nedz esošās lauksaimnieku atbalsta vajadzības, nedz arī sniedz iespēju pilnvērtīgi īstenot jaunos Eiropas Savienības (ES) noteiktos mērķus, pēc tikšanās ar Baltijas valstu un Polijas lauksaimniecības ministriem atzina zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka 5.septembrī zemkopības ministrs Varšavā tikās ar Polijas lauksaimniecības un lauku attīstības ministru Janu Kšištofu Ardanovski, Igaunijas lauku lietu ministru Martu Jerviku un Lietuvas zemkopības ministru Andrjusu Paļonisu. Tikšanās laikā ministri apsprieda kopējo pozīciju un viedokli par Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas reformu un tās finansējumu pēc 2020.gada.
Diskusijā Gerhards norādīja, ka ES tiek noteikti arvien jauni sasniedzamie mērķi, tajā skaitā arī vides un klimata mērķi, kas attiecināmi uz lauksaimnieku darba procesiem.
“Jaunu mērķu īstenošanai ir nepieciešams finansējums, kurš jau šobrīd Latvijai un arī Baltijas valstīm ir nepietiekams, turklāt, ja skatāmies uz atbalsta apmēru pārējo dalībvalstu griezumā, tad Latvijas lauksaimniekiem līdz šim 15 gadu garumā ir noteikts viens no viszemākajiem atbalsta līmeņiem visā Eiropā, kas ir trīs reizes mazāks nekā citām valstīm,” atzina ministrs.
Gerhards pārliecināts, ka visām ES dalībvalstīm ir jābūt vienādam atbalstam un, nosakot jaunus sasniedzamos mērķus, atbalsts ir atbilstoši arī jāpilnveido. Zemkopības ministrs arī vērsa uzmanību uz to, ka esošā tiešmaksājumu sistēma nenodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem ES dalībvalstu lauksaimniekiem.
“Liela daļa dalībvalstu saņem ļoti dāsnus tiešmaksājumus – 100% un pat līdz 209% no ES vidējā rādītāja. Tikmēr Latvijai Eiropas Komisija (EK) plāno noteikt vien 77% līmenī. Nevar būt ne runas, ka šāds atbalsts varētu būt pietiekams – tas neatsver nedz esošās lauksaimnieku atbalsta vajadzības, nedz arī sniedz iespēju pilnvērtīgi īstenot jaunos ES noteiktos mērķus, kas nāk papildus jau tiem, kas jau šobrīd ir spēkā,” norādīja ministrs.
Gerhards sarunas laikā arī izcēla, ka būtiski turpināt atbalsta sniegšanu mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem, lai veicinātu arvien jaunu, dažādu produktu ražošanu un nonākšanu tirgū. Šī mērķa sasniegšanai ZM ir izstrādājusi jaunu projekta priekšlikumu valdībai, nosakot pieejamo atbalstu mazajiem ražojošajiem lauksaimniekiem līdz pat 1250 eiro apmērā.
Diskusijas noslēgumā puses parakstīja kopēju valstu sadarbības deklarāciju, lai nodrošinātu kopīgu darbu pie vienlīdzīga ES atbalsta finansējuma un konkurences nosacījumiem visām dalībvalstīm, kā arī atbalsta sniegšanas lauksaimniekiem, lai mazinātu “Brexit” ietekmi. Parakstītajā kopējā četru valstu deklarācijā pausta vienota valstu nostāja un viedoklis par ES daudzgadu budžetu un KLP reformu.
Deklarācija tostarp paredz, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas budžetu pēc 2020.gada nedrīkst samazināt salīdzinājumā ar 2014.-2020.gada periodu, lai finansētu citas jaunās politikas iniciatīvas. Tāpat tajā noteikts, ka finansējums lauku attīstībai jāparedz vismaz 2014.-2020. gadu perioda līmenī, kā arī jānodrošina ES tiešmaksājumu izlīdzināšana nākamā finanšu perioda laikā, lai visu ES dalībvalstu lauksaimniekiem tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences nosacījumi un apstākļi vienotajā ES tirgū. Tāpat deklarācijā noteikts, ka EK ir jāparedz mehānisms un iespējamā finanšu palīdzība dalībvalstu lauksaimniecības sektoriem, kuri varētu tikt negatīvi ietekmēti no iespējamās bez-vienošanās “Brexit” procesā.
Jau vēstīts, ka EK pērn 1.jūnijā publicēja regulu priekšlikumus par ES Kopējo lauksaimniecības politiku 2021.-2027.gadam, ietverot arī tiešmaksājumu un lauku attīstības politikas ES finansējuma sadalījumu dalībvalstu starpā. Atbilstoši EK priekšlikumam nākamajā plānošanas periodā Kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020.gadu.
Savukārt tiešmaksājumu kopējais samazinājums ES atbilstoši EK priekšlikumam būs 3,9%. Tiešmaksājumu apmērs nesamazināsies dažām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. EK Latvijai paredz ļoti minimālu tiešmaksājumu pieaugumu – līdz 202 eiro par hektāru 2026.gadā. Zemkopības ministrijā iepriekš informēja, ka tādējādi EK nav ņēmusi vērā objektīvo nepieciešamību izlīdzināt tiešmaksājumus dalībvalstu starpā, lai ES lauksaimnieki beidzot varētu strādāt vienlīdzīgos konkurences apstākļos.
