Gerhards: Koalīcijā ļoti plašas diskusijas par samazinātās PVN likmes piemērošanu gaļai, pienam, maizei un olām 0
Koalīcijā patlaban ir ļoti plašas diskusijas par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu gaļai, pienam, maizei un olām, trešdien ikmēneša Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sapulcē sacīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).
Viņš norādīja, ka patlaban Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) speciālisti strādā pie ekonomiskā pamatojuma samazinātās PVN likmes piemērošanai šīm preču grupām. “Diskusijas koalīcijā ir ļoti dažādas, ļoti plašas,” viņš sacīja.
Viņš atzina, ka samazinātās PVN likmes piemērošana gaļai, pienam, maizei un olām varētu stimulēt šo preču patēriņu, mazināt ēnu ekonomiku, it sevišķi svaigas gaļas tirgū un būtu atbalsts vietējiem ražotājiem, kuriem būtu daudz izdevīgāk svaigo gaļu un piena produktus piegādāt tirgū. Taču, no otras puses, bažas rodas, ka tādējādi varētu samazināties ieņēmumi valsts budžetā.
“Mans redzējums ir tāds, ka mums līdz nākamā gada vidum būtu jāsagatavo kvalitatīvi priekšlikumi valdībai par kuriem varētu diskutēt ne tikai, balstoties uz ekspertu un zinātnieku redzējumu, bet arī, ņemot vērā, Valsts ieņēmumu dienesta datus un kopējo makroekonomisko situāciju,” rezumēja ministrs.
Latvijas Lauksaimniecība universitātes (LLU) rektore profesore Irina Pilvere teica, ka 5% PVN likmes Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem rezultatīvi rādītāji ir labāki nekā sākotnēji gaidīts. Lai arī sākotnē tika pieļauts, ka nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā teorētiski vajadzētu samazināties, tā nebija, jo vairāk uzņēmumu “iznāca” no ēnu ekonomikas un gala rezultātā nodokļu ieņēmumi budžetā pat pieauguši. Arī augļu un dārzeņu patēriņš ir palielinājis, līdz ar to arī nozares uzņēmumu apgrozījumam ir tendence augt. Tādējādi uzņēmumi kļūst stabilāki un ir spējīgi maksāt augstākas algas saviem darbiniekiem.
Pilvere arī prognozēja, ka samazinātās PVN likmes ieviešana gaļai varētu būt tikpat veiksmīga kā augļu un dārzeņu sektorā, kur bija ļoti liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Savukārt piena sektorā, kur pelēkā tirgus īpatsvars ir mazāks, neizdotos sasniegt tik augstus rezultatīvos rādītājus.
LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs piekrita, ka samazinātās PVN likmes ieviešana Latvijai raksturīgajiem augļiem, dārzeņiem un ogām ir devusi ļoti labus rezultātu. Nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, apgrozījums 2018.gada 11 mēnešos audzis par 4,12% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu. Savukārt nodokļu maksātāju, kuru pamatdarbība ir lauksaimniecība un kuri norādījuši ar PVN 5% likmi apliekamos darījumus, vidējais atalgojums 2018.gada 11 mēnešos audzis par 9,9%. Viņa ieskatā PVN vajadzētu samazināt arī citām pārtikas preču grupām un ēdināšanas uzņēmumiem.
Biedrības “Latvijas dārznieks” valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš piekrita, ka pēc samazinātā PVN ieviešanas dārzeņu ražotājiem ir stabilizējusies naudas plūsma, kā arī kopumā ir sakārtojies dārzeņu tirgus, jo mazinājies iepriekš augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Tāpat pieaugušas arī nozarē nodarbināto algas. Viņš pauda pārliecību, ka gaļai vajadzētu piemērot samazināto PVN, jo šajā sektorā ir milzīgs “pelēkas” tirgus.
Vienlaikus Bērziņš atgādināja, ka dārzeņu raža un līdz ar to cenas ir atkarīgas no laika apstākļiem. Laika apstākļu dēļ iepriekšējos divos gados bijusi zemāka ražība ne tikai Latvijā, bet citās Eiropas valstīs, tādēļ dārzeņu cenas pieauga. Viņš arī pauda bažas, vai izdosies sasniegt PVN nodokļa maksātāju skaita pieaugumu dārzeņu sektorā, kas ir viens no samazinātās PVN likmes ieviešanas nospraustajiem mērķiem. Nopietnāka mēroga saimniecību, kas ražo produkciju pārdošanai nevis pašpatēriņam, skaits Latvijā ir salīdzinoši neliels.
Jau ziņots, ka samazinātās PVN likmes piemērošana ne tikai dārzeņiem, bet arī svaigai gaļai, zivīm, pienam un olām ir viens no jautājumiem, kurš ir ierakstīts Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā.
PVN samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim.
