Gerhards: “Ja Eiropas Komisija lauksaimniekiem izvirza papildu prasības, tad to izpildei jāparedz atbilstošs finansējums.” 2
Šī gada 26. maijā, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards videokonferences zvana ietvaros aizvadīja diskusiju ar Vācijas Federālo Pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūliju Klēkneri (Julia Klöckner), kuras laikā tika pārrunāta Covid-19 nelabvēlīgā ietekme uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm, kā arī iespējas to mazināt, sagatavojot un īstenojot situācijai atbilstošu ES Kopējās lauksaimniecības politiku (KLP) nākamajā plānošanas periodā no 2021. līdz 2027. gadam. Vācija 2020. gada otrajā pusgadā būs prezidējošā valsts ES Padomē un viens no tās uzdevumiem būs novadīt līdz galam lēmuma pieņemšanai ES KLP 2021.-2027. gadam.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra: “Spēcīga Eiropas Savienības Kopējā lauksaimniecības politika nozīmē nosacījumu kopumu, kur katra dalībvalsts saņem taisnīgus un vienlīdzīgus tiešos maksājumus lauksaimnieku atbalstam.
Turklāt arī Eiropas tirgus nosacījumiem jābūt vienādiem, lai ikviena valsts varētu būt vienlīdz spēcīgs dalībnieks.
Vērtējot gan šā brīža apstākļus līdz ar Covid-19 izraisīto krīzi, gan ņemot vērā iepriekšējos gadus – ilgstoši netaisnīgo tiešmaksājumus sadalījumu Latvijai, mēs nevaram piekrist atbalsta samazinājumam. Papildu prasību noteikšana un atbalsta samazinājums radīs nepanesamu slogu lauksaimniekiem, kā veidos arvien lielāku plaisu Eiropas lauksaimnieku vidū, mazinot konkurētspēju un arī pat dzīvotspēju.”
Abi ministri bija vienisprātis, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt pietiekamu un atbilstošu finansējumu KLP nākamajā ES daudzgadu budžetā. No tā būs atkarīgs, kā un cik ātri dalībvalstu lauksaimnieki varēs uzņemties īstenot ES “Zaļā kursa” saistības, ieviest “no lauka līdz galdam” principus un biodaudzveidības stratēģijā noteiktos mērķus.
Tāpat ministriem bija vienots viedoklis, ka lauksaimnieki nav un nevar būt vainojami klimata un vides problēmu radīšanā un, vēl jo vairāk, lauksaimniekiem par to piemērot sodu būtu nepieņemami.
Ja vides un klimata mērķu sasniegšanai Eiropas Komisija (EK) nosaka papildu mērķus, uzdevumus un prasības lauksaimniekiem, tad EK šo prasību īstenošanai ir jāparedz atbilstošs finansējums. Papildu prasību ievērošanai jābūt arī pietiekamam finansējumam, lai tas neradītu nepanesamu slogu lauksaimniekiem.
Vēl vairāk – Latvija uzskata, ka stingro vides un klimata prasību ieviešana ir jāatliek līdz brīdim, kad ES lauksaimniecība būs atkopusies no Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes sekām.Arī Vācija uzskata, ka KLP budžets 2021.-2027. gadam ir jāsaglabā pašreizējā perioda apmērā.
Ņemot vērā Covid-19 krīzi, Vācija uzskata, ka jaunā KLP reforma sāks darboties tikai 2023. gadā, tāpēc ir jābūt divu gadu pārejas periodam, lai nodrošinātu tiešo maksājumu un citu fondu programmu nepārtrauktību.
Ministrs Kaspars Gerhards sarunā ar Vācijas ministri uzsvēra tiešmaksājumu izlīdzināšanas jautājumu, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES dalībvalstu lauksaimnieku starpā.
Vācijas Federālo Pārtikas un lauksaimniecības ministri Jūlija Klēknere sacīja, ka izprot jautājuma nozīmīgumu Latvijai, taču tiešmaksājumu izlīdzināšanu esot nepieciešams skatīt kopsakarībā ar kopējo KLP piešķiramo finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā.
