Gerberas! Latvijā vēl audzē! 0

“Vai Latvijā kaut kur vēl audzē gerberas? Ievestās ir skaistas tikai pārdošanas brīdī – mājās pārnestas vai gaviļniekam pasniegtas, tās drīz vien nokar galvas un reanimēt vairs nav iespējams. Kā zināt, ka ievestie ziedi ir svaigi? Varbūt ir kādas pazīmes, pēc kā to var noteikt?” 
Sniedze T. Rīgā


Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā
Kokteilis
“Tā nav patiesība!” Guntars Račs noliedz, ka Laura Grēviņa ir viņa meita
Veselam
Gan garšīgi, gan veselīgi: uztura speciālists nosauc labāko alternatīvu biezpienam
Lasīt citas ziņas

Šīs siltumnīcu puķes ir tik dažādas zieda krāsā un formā, ka no daudzajām šķirnēm katrs var izvēlēties tīkamāko. Gan gaišas un košas, gan miniatūras un lielas, pildītas – visas izcili dekoratīvas, interesantas un gana ilgi saglabājas vāzē.

Par nozīmīgu siltumnīcu puķu kultūru gerberas uzskata SIA “Grobiņas ziedi” un z/s “Kliģeni”. Šajās saimniecībās grieztos ziedus iegūst no marta līdz vēlam rudenim. Pērn – līdz pat Jaungadam, jo decembrī nebija ne sala, ne sniega. Sadārdzinoties energoresursiem, ziemas mēnešos šīs puķes vairs neaudzē.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Vietējās līdzīgas ārzemniecēm

Gerberas ir daudzgadīgi lakst­augi, kas veido krūmu ar saīsinātu, blīvu sakneni (rizomu). Savvaļā augošajām sugām ir dziļa mietsakne. Pēc zarošanās un augšanas veida šķirnēm sakņu sistēma atšķiras: tā ir labi attīstīta, spēcīga, vai vāja, maz sazarojusies. Pēc formas gerberu lapas atgādina pieneņu lapas, apakšpusē tās ir klātas ar matiņiem, virspuse gluda, ar izteiktu dzīslojumu. Tās var būt iegarenas, vienkāršas, plūksnaini daivainas, dalītas vai šķeltas. Lapu forma un daudzums dažādām šķirnēm ir atšķirīgs. Gerberu ziedi ir sakopoti ziedkopās – kurvīšos. Atkarībā no mēlziedu platuma un pildījuma pakāpes tās iedala vairākās grupās. Ir ziedkopas ar šauriem, vidēji platiem un platiem mēlziediem. Ir klajas, puspildītas un pildītas, vienkrāsainas un divkrāsainas, kā arī ar tumši brūniem stobr­ziedu diskiem. Dārzniecībās audzē ne vien lielziedu (zieda diametrs apmēram 11 – 14 cm), bet arī mini grupas gerberas, kam ziedi ir 7 – 9 cm diametrā un kāts sasniedz 40 – 60 cm garumu. Dekoratīva nozīme ir arī lapām. Floristi tās izmanto, gatavojot pušķus. Populāras ir dzeltenas, oranžas, koši sarkanas, baltas gerberas, mazāk pieprasītas ir rozā toņos.

– Atšķirt vietējās no ievestajām ir diezgan grūti, jo arī Latvijas dārzniecībās audzē vienīgi ārzemju selekcionāru šķirnes, – saka uzņēmuma “Grobiņas zieds” vadītājs Jevgenijs Rudenko. – Siltumnīcās pārsvarā stādām dzeltenu un oranžu ziedu gerberas, jo tās ir izturīgākas un ražīgākas. Mazāka platība atvēlēta baltajām, rozā, sarkanajām, zaļajām gerberām, jo tās nav tik produktīvas.

 

Vasarā zied, ziemā guļ

Gerberas audzē gaišās, plašās siltumnīcās ar labu vēdināšanu. Augiem ir ļoti jutīga sakņu sistēma, tādēļ jāgādā, lai temperatūra substrātā būtu par pāris grādiem augstāka nekā gaisā. To panāk ar apakšēju apkures sistēmu. Gerberas var audzēt 7 – 10 litru traukos vai substrātā uz galdiem. Abām metodēm ir gan plusi, gan mīnusi. Audzējot podos, vieglāk apkarot postīgo verticilāro vīti un citas gerberu slimības. Audzējot substrātā, augi veido plašāku sakņu sistēmu, tādējādi var iegūt vairāk griezto ziedu.

Gerberām netīk pārmērīgs mitrums, tāpēc audzēšanai nepieciešams ūdens un gaisa caurlaidīgs, nesablīvēts substrāts. Gerberas var likt dažādos substrātos, to pagatavošanai izmanto kūdru, kokosa šķiedru, mālu, granti, perlītu, kā arī minerālvati. Turpmāk barības vielas dod papildmēslojumā, veicot augsnes agroķīmiskās analīzes.

Reklāma
Reklāma

 

Atšķirt vietējās no ievestajām ir diezgan grūti, jo arī Latvijas dārzniecībās audzē vienīgi ārzemju selekcionāru šķirnes.

 

Gerberas ir gaismas un siltuma prasīgi augi. To ziedu skaits un kvalitāte atkarīga no apgaismojuma intensitātes. Pavasarī un rudenī optimālā temperatūra ir +15…+20 °C, vasarā +18…+22 °C. Vasarā augus noēno, jo pārlieku intensīvā apgaismojumā un paaugstinātā temperatūrā zūd ziedu kvalitāte: ziedkopas ir mazākas un bālākas, kāti īsāki. Augus bagātīgi laista, karstā laikā rasina, lai pazeminātu pārāk lielo temperatūru siltumnīcā, paaugstinātu gaisa mitrumu, tā ierobežojot parastās tīklērces, baltblusiņas un citu kaitēkļu izplatību.

Rudenī, saīsinoties dienai un pavājinoties dabiskajam apgaismojumam, temperatūru siltumnīcās pazemina, lai augi neizstīdzētu. No oktobra līdz decembrim optimālā ir +16…+18 °C, augus vairs nerasina.

Lai gerberas ražotu nepārtraukti, ziemā tām nepieciešams mākslīgais papildu apgaismojums. Ja to nelieto, decembrī un janvārī temperatūru siltumnīcās pazemina līdz +10…+15 °C, augus maz laista, nemēslo un noņem nodzeltējušās lapas – puķēm iestājas miera periods. Janvāra beigās, uzlabojoties apgaismojuma apstākļiem, temperatūru siltumnīcās paaugstina un augus sāk piebarot. Laistīšanai ieteicams lietot siltu ūdeni.

Gerberām ziedpumpuru, lapu un sakņu attīstība notiek uz sakņu kakliņa, tāpēc stādījumos laikus jānovāc bojātās lapas, kā arī tās, kas rada lieku noēnojumu. Ja nepieciešams, veic augu aizsardzības pasākumus. Laistot nedrīkst saslapināt sakņu kakliņu, jo tas var būt par cēloni sēņu slimībām.

 

Pārmēslot nedrīkst!

Parasti gerberas audzē divus gadus. Turēt vēl trešo nav izdevīgi, jo ievērojami pasliktinās ziedu kvalitāte, tos iegūst arvien mazāk. Vecos, mazražīgos augus izmet. Stādījumu atjauno, pavasarī iegādājoties jaunus stādus. Zemnieku saimniecības “Kliģeni” direktors Aleksandrs Raubiško tos pērk Polijas ziemeļos, bet uzņēmuma “Grobiņas ziedi” vadītājs Jevgenijs Rudenko – Nīderlandē. Ārzemju lielražotāji piedāvā gan kvalitatīvus apsakņotus jaunstādus, gan plašu šķirņu sortimentu.

Apmēram divas nedēļas pēc iestādīšanas augiem sāk piegādāt barības vielas, vispirms dodot kalcija nitrātu, jo tas veicina sakņu attīstību. Papildmēslošana ir atkarīga no gaismas intensitātes, temperatūras un mitruma apstākļiem. Gerberas ir jutīgas pret paaugstinātu sāļu koncentrāciju, tāpēc mēslošanai lieto 0,15 – 0,2 % barības šķīdumu. Vēlams biežāk liet ar vājāku šķīdumu, nekā pa reizei – ar koncentrētu. Īpaša uzmanība jāpievērš gerberu mēslošanai pavasarī, kad sākusies aktīva augšana. Šajā laikā augus papildus mēslo arī caur lapām, tā nodrošinot ātru un efektīvu barības vielu uzņemšanu. Šim nolūkam izmanto kalcija nitrātu, dzelzs helātu un citus viegli šķīstošos minerālmēslus. Rudenī galvenokārt izmanto kāliju saturošus mēslojumus, lai sagatavotu augus miera periodam.

Kāda elementa trūkums (kālija deficīta gadījumā gerberas paliek bālas), pārbagātība vai arī auga nespēja to uzņemt pārāk augstas vai pazeminātas temperatūras, paaugstinātas sāļu koncentrācijas vai nepietiekamas gaismas intensitātes dēļ ietekmē auga attīstību – parādās hloroze, lapu plankumainības un citas pazīmes. Nepilnvērtīga mēslošana ietekmē ne tikai griezto ziedu kvalitāti, bet arī augu imūnsistēmu – tie kļūst uzņēmīgāki pret kaitēkļiem un slimībām.

 

Ziemas mēnešos audzēt gerberas grūti. Ja augi nesaņem vajadzīgo gaismas, temperatūras un barības devu, tas, protams, atspoguļojas kvalitātē. Piemēram, ja nepietiek kālija, kāti kļūst “mīksti”, nespēj noturēt ziedu galvas un ātri noliecas.

 

– Ziemas mēnešos audzēt gerberas grūti. Ja augi nesaņem vajadzīgo gaismas, temperatūras un barības devu, tas, protams, atspoguļojas kvalitātē. Piemēram, ja nepietiek kālija, kāti kļūst “mīksti”, nespēj noturēt ziedu galvas un ātri noliecas.Mūsu dārzniecībā gerberu grieztos ziedus iegūst un realizē, sākot no jūnija, līdz pat septembrim, oktobrim. Pārējos mēnešos augiem ļaujam atpūsties. Pēc miera perioda tie uzzied un dod vislielāko ražu. Marta beigās, aprīlī iegādātajiem jaunstādiem pirmie ziedi parādās vasaras vidū, – stāsta Aleksandrs Raubiško.

 

Kaitēkļi un slimības

Visizplatītākās gerberām ir sēņu izraisītās slimības. Lai no tām izvairītos, jānodrošina labvēlīgi augšanas apstākļi – jāievēro optimāls temperatūras un mitruma režīms, vēdināšana, telpā nedrīkst pieļaut straujas temperatūras svārstības.

Populārākie kaitēkļi toties ir laputis, parastā tīklērce, tabakas tripsis un siltumnīcu balt­blusiņas. Lai pasargātu no tiem, galvenais ir siltumnīcā uzturēt gaisa un substrāta mitrumu, temperatūras režīmu. Gerberu stādījumos pret baltblusiņu, tripšiem un laputīm atļauts lietot aktaru 25, pret tīklērcēm – Vertimec 018 EC. Pelēkās puves ierobežošanai ieteicams preparāts svičs 62.5.

Profilakses nolūkos stādījumus ierīko jaunā, tīrā substrātā, izvēlas tīru stādāmo materiālu. Kvalitatīvi gerberu stādi ir spēcīgi, veselīgi, ar labi attīstītu sakņu sistēmu.

Ziedus plūc pilngatavībā, kad ir atvērtas divas ziedputekšņu rindas. Realizācijai neder pārāk ātri novākti, jēli ziedi. Ziedkātus izrauj no cera, lai pie stumbra pamatnes nepaliktu gali, kas var veicināt puves izplatību. Pēc tam kātu galus slīpi nogriež ar asu nazi vai šķērēm un ievieto nelielā daudzumā silta ūdens. Ja nepieciešams ziedus saglabāt ilgāk, tos var nolikt vēsā telpā +5…+9 °C temperatūrā. Ūdeni, kurā tur gerberas, ieteicams katru dienu mainīt, citādi tajā savairosies mikroorganismi – tie paātrina ziedu novecošanos. Ik pēc pāris dienām kātus par 1 – 2 cm noīsina, pēc tam liek istabas temperatūras ūdenī, iegremdējot aptuveni 8 cm dziļumā. Nevajag ziedus atstāt apkures ierīču tuvumā vai tiešā saules gaismā. Vismaz naktī tos ieteicams atstāt vēsākā telpā. Šādi aprūpēti, tie vāzē ilgi saglabājas svaigi: atkarībā no šķirnes 10 – 14 dienas.

 

 

Uzziņa

Izvēloties gerberas, jāpievērš uzmanība viducim, kur atrodas stobrziedi. Zieds vāzē ilgāk saglabās savu skaistumu, ja tam atvērušās tikai pāris ziedputekšņu rindas.

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.