Līva zaudē ne tikai redzi, bet arī dvīņu māsu 2
Baiba Paleja toreiz gaidīja dvīņus – divas meitenes, kad atklājās traģiska ziņa. Viena no mazulītēm bija tik aktīvi kustējusies, ka bija nožņaugusies savā nabassaistē, mirusi, un sākās asins saindēšanās – gan otrai mazulītei, gan topošajai mammai. Mūsu sarunas laikā šī bija pirmā reize, kad patiesību līdz galam uzzināja arī pati Līva. Baiba, taujāta par meitas redzes zudumu, sacīja: “Labi, Līva jau ir pietiekami liela, lai būtu gatava to uzzināt.” Sarunā visu laiku piedalījās gan pati Līva, gan mamma, bet meitene šo vēsti uzņēma mierīgi, it kā visu būtu jau zinājusi. Tad, kad atklājās fakts par vienas mazulītes nāvi, 27. grūtniecības nedēļā mammai veica ķeizargrieziena operāciju. Līva bija ļoti vārga, aptuveni mēnesi ārsti cīnījās par viņas dzīvību. “Līvai redze tika sabojāta ar skābekļa masku,” stāsta mamma, bet “tā laika emocijas jau ir pārstrādātas, tagad atskatos tikai uz to labo”.
Līva, kā jau priekšlaicīgi dzimis bērns un neredzīgs, attīstījās lēnāk nekā citi viņas vienaudži. “Vēlāk sāka staigāt, runāt, Līviņa gāja speciālajā bērnudārzā, kur viņai arī mācīja visas tās prasmes, kas nepieciešamas neredzīgajiem. Pirmie gadi bija ļoti grūti. Jā, Līvai tika veikta arī lāzeroperācija acīm, taču daktere mūs nebaroja ar veltīgām cerībām. Citi brauca uz ārzemēm, konsultējās, taisīja operācijas, bet ārste mums ieteica lieki netērēties, labāk šo naudu ieguldīt Līvas attīstībā,” atminas Baiba.
“Nevaram teikt, ka esam samierinājušies ar situāciju, bet esam iemācījušies sadzīvot. Protams, ka mēs un Līva grib redzēt, un mēs arī visu laiku sekojam līdzi jaunākajām tehnoloģijām un ja vien būs kāda cerība, iespēja, darīsim visu, lai, iespējams, Līvai redzi atgrieztu. Bet laikam jau tas viss nav tik vienkārši, jo, ja būtu, pasaulē nebūtu neredzīgu cilvēku,” atzīst Līvas mamma.
Georgs uzrāda izcilus mācību rezultātus parastā skolā un brauc ar ūdensslēpēm
Aivija uzslavē Vaivaru pamatskolu par uzdrīkstēšanos, par pretimnākšanu, jo bez tās nevarētu. Georgam ik pa laikam bijuši asistenti, kas pavada uz skolu, sākums bijis grūts, bet zēns ātri apguvis Braila rakstību un tad jau viss aizgājis, viņam ir tik plašs interešu loks, ka mācībās vienmēr labi gājis. “Jā, izpratnei ir jābūt, tāds mums ceļš ir bijis – caur ērkšķiem uz zvaigznēm,” atzīst mamma, kura nevienā brīdī sarunas laikā nesaka, cik grūti un rūgti bijis apjaust, ka dēls neredzēs. Emocijas jau esot izsāpētas un tagad tikai jāvirzās tālāk.
“Viegli jau skolai nav, un arī sabiedrības izpratne par iekļaujošo izglītību tikai tagad sāk veidoties. Esmu izveidojusi biedrību neredzīgiem bērniem un vecākiem, lai veiksmīgāk darbotos šajā jautājumā, organizējam arī dažādus līderības kursus. Un kas ir svarīgākais – jautājums, kurš ir lielāks ieguvējs, ka šāds bērns mācās parastā skolā, pastāv atklāts, iespējams, tieši redzīgie gūst priekš sevis daudz vairāk,” uzskata Aivija.
Georgs 9. klases eksāmenos saņēmis augstus vērtējumus – Latvijas vēsturē – 10, matemātikā – 9, latviešu valodā – 8, bet angļu valodā – 6. Par angļu valodu Georgs pats īsti nav apmierināts, bet nekas, tūliņ viņam būs iespēja uzlabot savas angļu valodas zināšanas, jo viņš konkursā ir vinnējis tiesības veselu mācību gadu mācīties ASV bez maksas. Nē, tas nebija maziņš konkursiņš neredzīgiem bērniem, Georgs piedalījās plašā, starptautiskā konkursā, un tā organizētāji par viņa veselības problēmām uzzinājuši tikai pēc pirmās kārtas. Konkursā arī nav vērtētas bērnu angļu valodas prasmes, bet gan līderisma īpašības, un tādas Georgam netrūkst, to atzīst gan viņa mamma, gan pedagogi.
Uz ASV Georgs dosies viens pats. Tiesa, programmas īstenotāji piedāvājuši jaunietim līdzi ņemt savu uzticamo draugu un pavadoni Vācu aitu sugas suni Hēru, kuru Georgs pats sadarbībā ar kinologiem iemācījies kļūt par profesionālu neredzīgā pavadoni, tomēr Hēra “paliks sargāt valsti”, tā Georga mamma. Un vēl programma liedz kādiem radiem vai draugiem zēnu apciemot tālajā zemē, kā arī Georgs uz Latviju drīkstēšot vien braukt ārkārtas situācijā, piemēram, ja smagi saslimtu kāds tuvs cilvēks. Bet neviens Georga ģimenē tādas domas nedomā, Georgs esot ļoti patstāvīgs, lai tiktu galā ar visu.
