Georgs Golovkovs – hokeja profesora Larionova rokās 0
Hokejista Georga Golovkova turpmākais liktenis šobrīd ir ne tikai viņa paša, bet arī aģenta – agrāk slavenā Krievijas hokejista Igora Larionova rokās.
Larionovs savulaik PSRS junioru izlasē spēlēja vienā maiņā ar Georga tēvu Vladimiru un 2013. gada pasaules U-18 čempionātā ievērojot Latvijas izlasē uzbrucēju ar uzvārdu Golovkovs sācis interesēties – vai tas nav bijušā partnera puika. Kad guvis apstiprinošu atbildi, piedāvājis aģenta pakalpojumus. “Mēs, protams, neatteicāmies,” teic Georgs Golovkovs. “Regulāri sazvanāmies Skype. Foršs cilvēks, kā amerikānis, dzīvo Mičigānas štatā. Inteliģents, ne velti karjeras laikā viņu sauca par profesoru. Ir bijis arī ciemos pie mums Rīgā.”
Larionovs ir viens no 28 hokejistiem, kas ietilpst tā dēvētajā “Triple Gold Club” – olimpiskais, pasaules un Stenlija kausa čempions. “Jau pirms sākām strādāt ar Larionovu vairākas komandas Kanādas junioru līgās interesējās par mani, Igors ar tām sazinājās un ieteica, kuru izvēlēties. Biju apmierināts, ka nokļuvu Dramondvilā Kvebekas junioru līgā. Tie bija mani labākie gadi, viss ļoti pietuvināts NHL. Pilnas tribīnes, ej pa ielu un cilvēki tevi pazīst,” atminas 22 gadus vecais hokejists.
Pēdējā sezonā Ziemeļamerikā viņš guva nopietnu traumu, pēc tam pievienojās Rīgas “Dinamo” un divas iepriekšējās vasaras pēc kārtas atkal smagi savainojumi, kuru dēļ nācās izlaist lielāko daļu sezonas. Aizvadītajā viņš meistarkomandā KHL uzspēlēja tikai vienu maču, vēl 17 sakrājot fārmklubā “Liepāja/Optibet” Latvijas čempionātā (6+12). “Larionovs saka, lai nenokaru galvu. Traumas sportistiem ir bieži, galvenais – nepadoties. Kad būs 30 gadi, nožēlošu, ja tagad atslābināšos,” atzīst Georgs. “Ar savu pieredzi ļoti palīdz tētis, kuram arī bijušas traumas un grūti brīži, Rīgas “Dinamo” vienu sezonu pat atņēma formu un neļāva spēlēt. Izlaida veselu gadu un aizbrauca uz Iževsku, kur aizvadīja ļoti labu sezonu. Protams, varēja daudz vairāk sasniegt, jo bija ļoti perspektīvs, PSRS junioru izlases kapteinis, bet hokejā turpināja sevi realizēt arī pēc spēlētāja karjeras beigām.”
Kas interesanti – abas pēdējās traumas (celis un plecs) pērn un aizpērn gūtas vienā datumā – 24. jūlijā. “Esmu māņticīgs, tomēr šogad 24. jūlijā trenēšos. Dzīvē nevar visu laiku būt melnā līnija, ir arī baltā,” norāda uzbrucējs.
Mērķis esot dabūt darbu ārzemēs. “Gribu pamainīt vidi un iegūt jaunas emocijas. Pagaidām nezinu, kur tas varētu būt. Čehijas vai Vācijas augstāko līgu piedāvājumus negaidu, jāsāk no zemāka punkta un jākāpj augstāk. Vēl esmu jauns,” saka Georgs, piekrītot, ka aģentam šobrīd ir lielāka loma nekā tad, kad spēlētājam ir veiksmīgs posms. “Miku Indraši vai Robertu Bukartu šobrīd grib daudzi klubi. Manā situācijā aģentam vēl vairāk jāstrādā, skaidrs, ka jārēķinās ar pārbaudes laiku, jo pēc Latvijas čempionāta neviens līgumu uzreiz nedos. Droši vien lielāka skaidrība būs pēc pasaules čempionāta.”
