Ko grib Putins? 1
Britu laikraksts “The Financial Times” atzīmē, ka izšķirošo grūdienu Georgijevas kandidatūras virzīšanai deva Vācija pēc mēnešiem ilgiem politiskiem manevriem starp Berlīni un Maskavu. Georgijeva ir saistīta ar to pašu centriski labējo politisko grupējumu Eiropā, kur darbojas arī Vācijas kanclere Angela Merkele. Pirms iestāšanās par Georgijevas kandidatūru Vācija esot gribējusi panākt Krievijas piekrišanu, uzrunājot prezidentu Vladimiru Putinu par šo tēmu G20 apspriedē Ķīnā. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve ir neparasti asi kritizējusi “Berlīnes politisko manevrēšanu”, bet Vācijas Ārlietu ministrija ir kategoriski noliegusi ziņas par tās iejaukšanos, raksta “FT”. Georgijeva kategoriski noraidījusi pieņēmumu, ka viņa varētu būt piekritusi izvirzīšanai ANO postenim kādas trešās valsts vārdā. Kā raksta izdevums “Politico”, Georgijevas kandidatūra tika nosaukta otrdien pēc Bulgārijas premjerministra Boiko Borisova tālruņa sarunas ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Pat Georgijevas enerģiskākie atbalstītāji atzīst, ka viņa nav Krievijas pirmā izvēle ANO vadītāja amatam. Taču viņi pauduši cerību, ka Borisovs diez vai būtu nosaucis Georgijevas kandidatūru, ja Putins būtu izteicis nodomu to bloķēt. Savulaik par kandidāti ANO ģenerālsekretāra amatam tika uzskatīta Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, taču procesu jau sākuma posmā apturēja Krievijas veto pieteikums. Tagad ANO diplomātu aprindās tiek uzdots jautājums, ko Putins grib par Georgijevas kandidatūras atbalstīšanu. Krievijas nostāja kļūs skaidrāka pēc Drošības padomes balsojuma 5. oktobrī.
ANO jāmainās
Ievēlēšanas gadījumā Georgijeva, kura runā bulgāru, angļu un franču valodā, būtu pirmā ANO vadītāja, kas prot krievu valodu, ko apguvusi, savulaik strādājot Pasaules bankas birojā Maskavā. Analītiķi atzīmē, ka viņai problēmas varētu sagādāt augstais amats Eiropas Komisijā, kas ieviesa sankcijas pret Krieviju pēc tās veiktās Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā un agresijas Ukrainā. ANO diplomātu aprindās atzīmē Georgijevas pieredzes trūkumu starptautiskajā diplomātijā, īpaši konfliktu risināšanā. Dažu valstu diplomāti uzskata, ka Georgijevas kandidatūra tiek virzīta, lai atstumtu varbūtējos sociālistu sāncenšus, piemēram, Portugāles ekspremjeru Guterišu. Portugāles politiķi ir sadusmoti par Georgijevas vēlīno iesaistīšanos cīņā par ANO vadību, salīdzinot viņu ar skrējēju, kas pievienojas maratonam tikai finiša sprintā. Pirms došanās uz Ņujorku intervijā “Politico” Georgijeva atzina, ka problēmas pasaulē ir sarežģījušās, taču pauda apņēmību tās risināt pragmatiski un kopsakarā, par svarīgāko uzskatot rūpes par cilvēku drošību, izglītību un labklājību. Viņa pauda pārliecību, ka spēs reorganizēt ANO un tās 48 000 ierēdņu darbu.
