Ģeopolitika un bizness ticības mērcē 1
Ārlietu jautājumi un sadarbība biznesa jomā bija sarunu centrā, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tiekoties ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru nedēļas nogalē Atēnās.
Kremlis aktivizējas
Lai gan Grieķijas vārds pēdējos gados ticis visbiežāk pieminēts sakarā ar Atēnu hronisko finanšu krīzi, Krievijas prezidents devās uz Grieķiju, lai demonstrētu, ka viņam ir sabiedrotais Eiropas Savienībā. Tā bija pirmā Putina vizīte kādā no Eiropas valstīm šogad. Pasaules rūpnieciski attīstīto valstu vadītājiem Japānā tiekoties G7 apspriedē, no kuras Krievija ir izslēgta, Putinam bija svarīgi apliecināt, ka viņš Eiropā nav izolācijā. ES noteiktās sankcijas pret Maskavu pēc Krievijas agresijas Ukrainā paredzēts caurskatīt jūnija beigās, tāpēc Kremlis aktivizējis diplomātisko darbību, lai mēģinātu panākt sankciju atcelšanu. Dienu pirms Putina vizītes Grieķijā vietējā avīzē “Kathimerini” tika publicēts Kremļa sagatavots ievadraksts, kurā apgalvots, ka “Krievijas un ES attiecības atrodas krustceļos, taču nav tādu problēmu, ko mēs nevarētu atrisināt, ar patiesu cieņu izturoties viens pret otra viedokļiem un interesēm”, raksta izdevums “Politico”. Grieķu avīzē Putins sūdzas, ka “nekonstruktīvā” Eiropas Komisija ir apturējusi “Dienvidu straumes” gāzesvada projektu, taču plāni atjaunot Krievijas gāzes piegādi pa dienvidu maršrutu neesot atmesti.
Putins sajauc diplomātiju un reliģiju
Pēc sarunām par ekonomiskās sadarbības aktivizēšanu starp Krieviju un Grieķiju Putins devās simboliskā svētceļojumā uz Afona kalnu, kas ir viena no pareizticīgās baznīcas lielākajām svētvietām. Rakstā “Kathimerini” Putins skaidroja, ka “kultūras vērtības un pareizticīgā kultūra ir pamats abu valstu sadarbībai”. Turklāt Krievija šogad atzīmē tūkstoš gadus, kopš Afona kalnā uzcelts Svētā Panteleimona klosteris, kur Maskavas patriarhāts nesen veicis restaurācijas darbus. Putins ieradās Afonas svētvietā kopā ar Krievijas pareizticīgās baznīcas patriarhu Kirilu. Abi vadoņi, politiskais un reliģiskais, nodevās kopīgai lūgšanai, kuras tiešraide notika reliģiskajā TV kanālā “Cargrad”, ko finansē Kremlim pietuvinātais un ar pareizticīgo baznīcu saistītais uzņēmējs Konstantīns Malafejevs. Viņu uzskata par vienu no lielākajiem privātajiem sponsoriem Krimas aneksijā, atzīmē “Le Figaro”, piebilstot, ka Grieķijas aizsardzības ministrs ir Malafejeva personīgs draugs, bet kanāla “Cargrad” galvenais redaktors ultraortodoksālais ideologs Aleksandrs Dugins uztur ciešus sakarus ar Grieķijas ārlietu ministru Nikosu Kociasu. Putins ir prezidents valstī, kuras konstitūcijā teikts, ka baznīca ir šķirta no valsts, atzīmē laikraksts “Le Figaro”. Uzdodoties par ticīgo, viņš apzināti sajauc diplomātiju un reliģiju, lai mēģinātu īstenot politiskus mērķus. Putina tikšanās ar Grieķijas premjerministru Cipru ir mēģinājums sašķelt ES vienoto nostāju un panākt pret Krieviju vērsto ekonomisko sankciju atcelšanu, raksta “Le Figaro”. Grieķijas premjers Ciprs kopš nākšanas pie varas atbalstījis izstāšanos no sankciju “nejēdzīgā loka”. Kopējā preses konferencē ar premjeru Cipru Putins atzīmēja: “Tiklīdz mūsu partneri būs nobrieduši, lai atceltu agrāk pieņemtos lēmumus un ierobežojumus pret Krieviju, mēs tūlīt pat veiksim analoģisku žestu attiecībā uz Eiropas partneriem.” Kamēr ES partneri vēl “nav nobrieduši”, Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs paziņojis, ka Krievijas atbildes sankcijas ES pārtikas preču importam varētu tikt pagarinātas līdz 2017. gada beigām.
Putinam Atēnās uzsverot Grieķijas un Krievijas stratēģiskās sadarbības svarīgumu, ar līdzīgu uzdevumu pagājušajā nedēļā Budapeštā pabija Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, daudzinot Krievijas un Ungārijas sakaru nozīmību. Šo vizīšu sakritība ar tuvojošos ES samitu, kurā tiks apspriests sankciju jautājums, nav sagadīšanās, atzīmē raidsabiedrība BBC. Līdz šim ES vienbalsīgi apstiprināja sankciju pagarināšanu, bet Grieķija un Ungārija varētu izjaukt ES vienoto nostāju.
