Ģeopolitika revidē solījumus 4
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gada biedru sapulcē Ministru prezidente Laimdota Straujuma un vairāki ministri atbildēs uz uzņēmēju jautājumiem pavēstīja par vairākiem jaunumiem.
L. Straujuma bija skeptiska par valdības iepriekš doto solījumu arī nākamajā gadā mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par procentpunktu. Straujuma arī vērsa uzmanību uz nepieciešamību mazināt sociālo nodokli. 13. un 14. aprīlī valdību veidojošā koalīcija sāks diskusiju par tautsaimniecību un arī par nodokļiem, kam vajadzētu viest lielāku skaidrību. Runājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, valdības prioritāte ir maksātnespējas procesa sakārtošana, viņa pieteica.
Ministru prezidente vairākas reizes uzsvēra neapmierinātību ar ierēdņu darbu, kas, visticamāk, nav parūpējušies, lai neizsaimniekotu vairākus miljonus “E- skola”, “E-veselība” un arī “EXPO 2015” projekta naudu. “Uz “e-skola” projekta bija 20 ierēdņu paraksti,” atgādināja L. Straujuma.
Finanšu ministrs Jānis Reirs uzsvēra valdības prioritāti – nodokļus nemainīt un vienlaikus cīnīties pret ēnu ekonomiku. “Patlaban starp maksāto algu darbiniekiem un iekšējo patēriņu ir aptuveni 30 procentu liela starpība,” ēnu ekonomikas lielumu raksturoja Reirs. Arī viņš likumā ierakstīto nosacījumu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu nākamajā gadā vērtēja ļoti atturīgi: “Valsts budžets ir ļoti svarīgs. Pērn iedzīvotāju ienākuma nodokļa dēļ valsts budžetu varēja arī neapstiprināt. Vērtēsim visus priekšlikumus.” Reirs arī kliedēja mītu, ka Latvijā ir visaugstākie darbaspēka nodokļi Eiropas Savienībā. Atšķirība ar Lietuvu un, piemēram, Igauniju gan esot 1%, tomēr algu atšķirība ir 30%.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola savu uzrunu sapulces dalībniekiem sāka ar to, ka vissvarīgākās prioritātes, Latvijas 100. gadadienu gaidot, ir cilvēku labklājības celšana, aizbraucēju plūsmas apturēšana un apstrādes rūpniecības izaugsmes nodrošināšana, palielinot tās īpatsvaru iekšzemes kopproduktā no 14 līdz 20%. Ministre vēlas nodrošināt stabilas elektroenerģijas cenas vai pat tās samazināšanu lielajiem ražotājiem. Neatbildēts gan ir jautājums – vai obligātās iepirkuma komponentes samazinājums lielajiem rūpniecības uzņēmumiem un labumi no tā kompensēs šā maksājuma kāpumu mājsaimniecībām? “Ja nebūs īpašu pasākumu, tad obligātā iepirkuma komponente palielināsies,” tā ministre.
