Ģeogrāfijas valsts olimpiādē labāko sniegumu parāda rīdzinieki un madonietis 0
Ģeogrāfijas olimpiādē, kas ārkārtējās situācijas dēļ notika tiešsaistē, godalgoti 29 skolēni, aģentūru LETA informēja Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Agnese Reitere.
Augstāko punktu skaitu jeb 120 no 155 punktiem olimpiādē ieguva Atis Krebss no Rīgas, otrajā vietā ierindojās Ralfs Bormanis no Madonas, bet trešajā – Toms Ekmanis no Rīgas.
Ģeogrāfijas valsts olimpiādē pirmās pakāpes diplomus ieguva četri skolēni, otrās pakāpes diplomus ieguva septiņi skolēni, bet trešās pakāpes diplomus ieguva 10 skolēni. Astoņi dalībnieki tika apbalvoti ar atzinības rakstiem.
15.aprīlī notika pēdējā no 2019./2020.gada mācību priekšmetu valsts olimpiādēm, kurā savā starpā sacentās 88 skolēni, no kuriem godalgoti tika 29.
Reitere skaidroja, ka ģeogrāfijas valsts olimpiādē lielākās izmaiņas skāra praktisko jeb lauka darba realizāciju – ja līdz šim skolēni olimpiādē organizēti apsekoja kādu teritoriju Rīgā, tad šoreiz apsekošana un kartēšana bija jāveic attālināti.
Par olimpiādes lauka darba norises vietu žūrija izraudzījās Žīgurus Viļakas novadā. Ciemata centrs tika kartēts, bet tam apkārt esošie dabas liegumi tika atpazīti pēc fotogrāfijām. Pēc VISC pārstāves paustā, dalībnieki risināja Žīguros labi zināmas problēmas – mežrūpniecības apjomu sarukumu un dzelzceļa līnijas slēgšanu.
Olimpiādes uzdevumu saturā tika iekļauti arī jautājumi par koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību pasaulē.
Skolēniem bija jānosauc saimniecības nozares, kas vīrusa izplatības dēļ cietušas īpaši smagi, jāpiedāvā savi risinājumi bezdarba problēmai Latvijā, jāanalizē diagrammas ar datiem par vīrusa izplatību, kā arī jāskaidro vides piesārņojuma izmaiņas vīrusa skartajos reģionos, ņemot vērā cilvēku mobilitātes un ražošanas apjomu mazināšanos.
Ģeogrāfijas valsts olimpiādes žūrijas un rīcības komisijas vadītājs Uldis Klepers atzīmējis, ka olimpiādes norise tiešsaistes režīmā bijis izaicinājums tās satura veidotājiem.
Darbs pie šādu olimpiāžu veidošanas parasti sākas jau krietnu laiku iepriekš, tāpēc olimpiādes organizētājiem nācās ātri pielāgoties jaunajam formātam.
Viņš piebilda, ka skolēniem nebija ierobežojumu palīglīdzekļu izmantošanā, tāpēc uzdevumi tika veidoti laikietilpīgi, kas prasa vairāk loģisko – ģeogrāfisko domāšanu un analīzi.
