Aktrises Zanes Jančevskas sievišķīgie hobiji, kurus citi apbrīno 0
Nacionālā teātra aktrisei Zanei Jančevskai patīk tamborēt un adīt. Viņa rokdarbiem pievēršoties cikliski, kad prātā iešaujas kāda ideja vai arī pieaug vēlme radīt ko paliekošu. Jo aktiera darbs taču esot tik gaistošs! Turklāt tamborēšanas un adīšanas prasme viņai jau gēnos ielikta.
Posts ar papēdi
Bērnībā Zanes galvenā skolotāja, kas iemācījusi ne tikai lasīt, bet arī dažādus darbiņus un rokdarbus, bijusi omīte Lavīze Ozoliņa. Daļu no savas mākas viņa nodevusi arī savām trim meitām. – Omīte bija kārtīga latviešu lauku sieva, kas prata visus darbus. Toreiz tā bija parasta parādība, turklāt jo sieviete vairāk mācēja, jo lielāka ieguvēja bija ģimene.
Zane kā īpašu omītes talantu izceļ šūšanas prasmi. – Kad viņa atgriezās no izsūtījuma, veikalos neko prātīgu nevarēja nopirkt, tāpēc omīte šuva apģērbu, tajā skaitā virsdrēbes, gan mums, ģimenes locekļiem, gan draugiem, radiem un kaimiņiem, – atceras aktrise. – Bērnībā novalkāju ne vienu vien omītes šūtu kleitu un mētelīti, vēlāk viņa man darināja arī izlaiduma blūzi.
Mājās nav bijis laika zagļa televizora, tāpēc vakaros ģimenes sievietes – vecmāmiņa un mātesmāsa – nodevušās rokdarbiem. Mazā Zane, sēdēdama blakus viņām, gribējusi darīt to pašu. Omīte piecgadīgajam meitēnam iedevusi adāmadatas un parādījusi, kā jāuzmet valdziņi, kā jāada, lai adījums sanāktu līdzens, nevis kā pa ciņiem. Ja gadījusies kāda kļūda (un sākumā to nav trūcis!), uzadīto izārdījusi līdz kļūmīgajai vietai un adījusi no jauna. – Pirmie bija taisnie gabali – šalles un tamborētas sedziņas. Kad jau gāju skolā, darbmācības stundā vajadzēja adīt zeķi. Īsti netiku galā ar papēža adīšanu. Atzīšos, man palīdzēja vecmāmiņa, tāpēc skolai adītās zeķes ir mūsu kopdarbs!
Nepatika pret zeķu adīšanu Zane esot saglabājusies, tāpēc tagad tās neadot, bet pa cimdu pārim gan uzmargojot. Kopš atklājusi suņa vilnas vērtīgās īpašības, no šā materiāla uztamborējusi vairākus pirkstaiņu pārus. – Mana vilku sugas kucīte divreiz gadā maina kažoku. Kad viņu kārtīgi izķemmēju, sanāk prāvs daudzums pavilnas. Lai varētu iegūt vairāk suņu vilnas dzijas, kooperējos ar draugiem, kuriem arī ir suns.
Suņu pavilnu nododot pārstrādāt kādai zinošai sievai no Kauguriem. Lai dzija būtu mīlīgāka, Zane, tamborējot pirkstaiņus, suņu vilnas pavedienam pievienojot mohēru.
