Kad 1944. gada oktobrī Trešā reiha teritorijā ienāca padomju armija, raksta vācu vēsturnieks Jorgs Frīdrihs, sākās laupīšana, slepkavības un slaktiņi, un pat visbezkaislīgākajiem novērotājiem radās iespaids, ka uzdarbojas senās mongoļu ordas. Tiesa, tieši Austrumu frontei slepkavības un slaktiņi nebija nekāds īpašais jaunums. Patiesības labad jāpiebilst, ka Otrā pasaules kara laikā no vācu okupācijas īpaši cieta tieši krievu tauta. Piemēram, tikai Ļeņingradas blokādes laikā gāja bojā tikpat mierīgo iedzīvotāju, cik Osvencimas nometnes ieslodzīto. Taču tagad sarkanarmieši šo karu noveda līdz jaunam, šaušalīgam apogejam. 21
Aculiecinieki vēsta, ka Mēmeles upes ielejā netālu no Haiderkūgas ciemata, kurā 1944. gada oktobrī iegāja 1. Baltijas frontes 43. armijas karaspēks, vienā zemnieku saimniecībā ieraudzījuši piecus bērnus, kuru mēles bija pienaglotas pie galda. Mazliet tālāk jau bijušas piecas meitenes, kuras sasietas kopā ar striķiem, faktiski kailas, ar spēcīgi nobrāztām mugurām. Viss liecinājis, ka viņas ilgstoši vilktas ar muguru pa zemi.
Tamlīdzīgas ainas nākamajos mēnešos atkārtojās daudzos Austrumprūsijas un arī rietumdaļas ciematos. Kēnigsbergas piepilsētu Methenu padomju armija ieņēma 1945. gada 29. janvārī. Taču drīz to atkal atguva vācu karaspēks. Un vācu kareivju acīm pavērās ainas, kādas nespētu iedomāties izdomas visbagātākie šausmu rakstnieki. Adjutants Karls Augusts Knors ziņoja, ka kādā atklātā laukumā redzējis divas aptuveni 20 gadus vecas sievietes, kuras, visdrīzāk, bijušas ar kājām piesietas pie divām automašīnām, kas viņas sarāvušas gabalos. Bet tuvējā villā bija savestas aptuveni 60 citas sievietes, no kurām puse jau bija sajukusi prātā. Viņas bija seksuāli izmantotas 60–70 reizes dienā. Tajā pašā vietā kapteinis Hermanis Zommers aiz mājas atklāja vairāku kailu sieviešu un bērnu līķus. Bērniem bija ielauzti galvaskausi, un to mazie ķermenīši vairākkārt caurdurti ar durkļiem.
Kad sarkanarmietis Ļevs Kopiļevs, kurš vēlāk kļuva par disidentu, kopā ar pārējiem iegājis Austrumprūsijā, pirmais, ko tur redzējis, bijis vecas sievietes līķis: “Viņas apģērbs bija saplēsts, starp kalsnajiem gurniem bija novietots tālruņa aparāts, bet tā klausule iesprausta vagīnā.” Vēlāk par centieniem pasargāt civiliedzīvotājus no savu biedru izdarībām majors Kopiļevs samaksāja ar deviņu gadu ieslodzījumu Gulaga nometnēs…
