Ģenētiski visi esam gribēti bērni 0
Agrāk un daudzi vēl šobrīd uzskata, ka grūtnieces un gaidāmā bērna asinis nemaz nesajaucas, tomēr šobrīd ir zināms, ka pa kādai mammas šūnai grūtniecības laikā nonāk pie mazuļa, un otrādi – dažas šūnas no bērna nokļūst pie mātes. Un tas, iespējams, mums palīdz, piemēram, tolerēt kādas saslimšanas. Šādus un citus jaunus atklājumus vēstīja ģenētiķe Liene Korņejeva ģimenes psiholoģijas centra “Līna” rīkotajā konferencē “Labi vecāki šodien” savā prezentācijā “Pirmo attiecību ģenētika”, gūstot auditorijas interesi.
“Mēs esam labi vecāki, vēl paši to nezinot”
Šādus vārdus, atbilstoši konferences tēmai “Labi vecāki šodien”, apgalvoja ģenētiķe Liene Korņejeva. Un ne bez pamatojuma! “Sešas dienas pirms bērniņš ieņemts dzemdē, viņš ceļo pa olvadiem. Diezgan ilgi mediķu vidē uzskatīts, ka embrijs dzemdē ir svešais un viņam tur ir jāizdzīvo, jo viņš būtībā ir audzējs, kaut kas invazīvs mātes organismam. Tomēr šobrīd ir zināms, ka ne tikai no embrija piestiprināšanās dzemdei ir atkarīga viņa tālāka attīstība, bet tieši dzemdes gļotādas šūnas ir tās, kas izlemj, pieņemt vai nepieņemt embriju savā vidū.
Tas nozīmē, ka, neskatoties uz to, kādas ir mūsu attiecības ģimenē un ar mammu, vienā brīdī mammas organisms – viņas endometrija šūnas – mūs ir ļoti gribējušas, apņemot embrija šūnas un ļaujot viņam augt un attīstīties” iedrošina ģenētiķe.
Viņa atzīmē, ka jau vecāsmātes organismā, kad viņa gaida savu bērnu, ir atrodama ģenētiskā informācija, kādi būs viņas mazbērni.
Jau 6.-7. gaidību nedēļā embrijā sāk veidoties šūnas, kuras satur informāciju par to, kāds būs šī embrija bērns nākotnē, tātad, pilnīgi iespējams, līdz ar šīm šūnām mēs nododam informāciju arī par savu dzīvi savām atvasēm,” secina ģenētiķe.
Kā tad vīrišķās hromosomas iekļuvušas sievietes ķermenī?
Ilgu laiku bija priekšstats, ka grūtnieces un bērniņa asinis nesajaucas – abi ir saistīti caur placentu. Taču šobrīd ir zināms, ka sievietei, kura gaida puisīti, asinīs ir iespējams atrast informāciju no vīrišķās jeb Y hromosomas. Tālāki pētījumi konstatēja, ka ne tikai gaidāmā bērna DNS, bet nelieli šūnu fragmenti un pat veselas šūnas var tikt cauri placentai abos virzienos,” stāstīja ģenētiķe, vizualizējot to ar medicīniskiem attēliem.
Viņa rādīja kādas sievietes slimo aknu šūnu biopsijas materiālu, kur, līdzās daudzām sievišķajām jeb XX hromosomu saturošajām šūnām, atrodama arī viena šūna ar vīrišķo hromosomu komplektu…
No kurienes sievietes organismā radusies šūna ar vīrišķo hromosomu komplektu? Gaidību laikā no dēla.
Līdzīgi kāda zēna aizkuņģa dziedzera šūnu attēlā redzama mammas šūna ar sievietei raksturīgu hromosomu komplektu. “Šis zēns slimoja ar cukura diabētu, un viņa mammas šūna pārspecializējās un palīdzēja ražot vismaz kaut cik insulīna,” skaidro ģenētiķe.
Līdz ar augļa šūnām topošās mammas organisms saņem arī daļu ģenētiskā materiāla no bērniņa tēta. Gadījumā, ja tēta gēniem ir protektīvs (aizsargājošs) efekts, šāda informācijas maiņa varētu samazināt mammas risku slimot ar noteiktām saslimšanām, tai skaitā arī dažiem audzēju veidiem. Tomēr šūnu skaits, kas paliek uzturēties mammas organismā, ir ļoti mazs un pilnīgi šī procesa nozīme un ietekme uz katru atsevišķu cilvēku un evolūciju kopumā nav zināma.
Šāda plašākas ģenētiskās informācijas saņemšana no mātes var palīdzēt arī transplantācijas gadījumā. “Katrs cilvēks saņem 50% ģenētiskās informācijas no katra vecāka. Un, ja bērnam vajadzīga kāda orgāna transplantācija, saderība ar kādu no vecākiem attiecīgi ierobežota. Tomēr tā kā bērna imūnsistēma grūtniecības laikā tiek papildus iepazīstināta arī ar atsevišķām mātes šūnām, tolerances loks paplašinās un pastāv mazāka iespēja, ka tiks atgrūsts donora orgāns, kurš satur arī šos oficiāli nemantotos ģenētiskos variantus.
Dažkārt pārāk liela dalīšanās ar savām šūnām gaidību laikā var kaitēt. “Caur placentu notiek bioķīmiskā komunikācija starp mammu un bērnu. To mēs nevaram ietekmēt. Ja placenta nestrādā kā vajag, ir pārāk caurlaidīga, pārāk atļaujoša, notiek pārāk aktīva apmaiņa ar šūnām, tas var būt toksiski gan mātei, gan bērnam,” stāsta Liene Korņejeva.
Līdzīgu efektu var novērot pēc bērna dzimšanas, kad mūsu attiecībās placenta savu lomu ir beigusi – bērnu pāraprūpe, „helikoptera” tipa nepārtraukta aprūpe ar laiku dod negatīvu efektu kā bērnu, tā arī vecāku dzīvē un attiecībās.
