Ģenētiski modificēta pārtika Latvijā nav pieejama, tomēr dažos produktos ĢMO atrodami 16
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vai tiešām Latvijas veikalos nepārdod ģenētiski modificētus pārtikas produktus? Vai šāda pārtika negrauj cilvēka imūnsistēmu? Jautājumi par ģenētiski modificētajiem organismiem (ĢMO), it īpaši to lietošanu pārtikā, vienmēr bijuši publisku debašu degpunktā visā Eiropas Savienībā (ES).
Daudz plašāk, nekā domājam
Ražotāji apgalvo, ka ģenētiski modificēti kultūraugi nerada risku videi un tiem esot ļoti lielas potenciālas priekšrocības.
Turpretī vides aizstāvji iebilst, ka trūkst informācijas par iespējamajiem riskiem uz vidi, un patērētājiem šķiet, ka ĢMO marķēšanas sistēma nav īsti skaidra.
Piemēram, ja produkta sastāvā ir modificēta ciete, vai tā iegūta no ģenētiski modificētiem kartupeļiem? Atbilde ir – “nē”: tā ir ķīmiski uzlabota parastā ciete. Marķējums “satur ĢMO” nav brīdinājums par pārtikas kaitīgumu veselībai, bet ir domāts sabiedrības informēšanai, lai patērētājs varētu izdarīt apzinātu izvēli.
“Nav jau tā, ka visu ĢMO produktu izplatīšana Latvijā ir aizliegta. Gluži otrādi – ja produkti ir autorizēti, tos drīkst izplatīt, taču tiem jābūt attiecīgi marķētiem, ĢMO piejaukumam pārsniedzot 0,9%. ES ir atļauts audzēt tikai pirmajā pakāpē modificētu kukurūzu MON 810, kuras genomā izdarītās izmaiņas to padara izturīgu pret konkrētu kaitēkli – kukurūzas svilni (Ostrinia nubilalis), kas Latvijā nav sastopams. Eiropā ĢM kukurūzu audzē tikai Spānijā un Portugālē, pie mums to audzēt nebūtu jēgas,” atklāj LU Bioloģijas fakultātes profesors Nils Rostoks.
Taču pasaulē ĢM kultūraugus audzē jau apmēram desmit procentos aramzemes. Līderos ir ASV, Brazīlija, Argentīna, Kanāda, kā arī Indija. Pēc starptautiski pieejamiem datiem, jau 2015. gadā ĢM kultūras audzēja 28 valstīs ap 180 miljonu hektāru kopplatībā.
Lai gan ir radīts tūkstošiem pirmās paaudzes ĢM kultūraugu šķirņu, pasaulē ir komercializētas un tiek audzētas tikai dažas no tām.
2015. gadā komerciāli audzēja tikai vienpadsmit sugu kultūraugus. No tiem 99% veido ĢM soja, kukurūza, rapsis, kokvilna, pārējie ir ķirbji, papaija, lucerna, kartupeļi, cukurbietes, kabači un baklažāni.
Veikalos nav, bet nākotnē var būt
“Protams, arī ES ir autorizēti daudz dažādu ģenētiski modificētu pārtikas veidu, kas ražoti no pret herbicīdiem tolerantiem vai kukaiņiem izturīgiem augiem, bet tos Eiropā neaudzē – tikai ieved kā sēklas vai proteīniem bagātas graudu izspaidas. Šāda politika nozīmē, ka ĢMO pārsvarā izmanto dzīvnieku barības ražošanai, nevis cilvēku pārtikā.
Varbūt pirms pārdesmit gadiem veikalu zemākajos plauktos vēl varēja atrast eļļu, kas bija ražota no ĢM augiem, bet pašlaik kaut ko tādu būs grūti sameklēt, ja nu vienīgi interneta veikalos, kuru piegādes nāk no valstīm ārpus ES,” norāda N. Rostoks.
Viņš uzsver, ka ĢMO nav nekāda sakara ar pārtikas drošību. Ir izveidojies stereotips, ka šāda pārtika, iespējams, ir kaitīga, tādēļ cilvēki to negrib pirkt un tirgū tā arī netiek piedāvāta.
Jautāts par ĢMO nākotnes perspektīvām, profesors ir pārliecināts, ka vecos ĢMO nomainīs jauni, jo līdzšinējā pieredze, pētījumi rāda, ka šādi organismi cilvēka veselībai nekādu kaitējumu nenodara.
“Agrāk auga genomā nejaušās vietās ievietoja DNS fragmentus no citu augu sugu gēniem, bet mūsdienās augu gēnus var pārveidot tā, lai tie paši piešķirtu augam jaunas īpašības. Šobrīd pastāv ļoti precīza genoma rediģēšanas metode, kas ļauj nomainīt tikai vienu aminoskābi proteīnā. Augs uzreiz iegūst jaunu īpašību, un tam nav nekādu citu izmaiņu.”
Nils Rostoks teic, ka pēdējos desmit gados šādi eksperimenti notiek arvien plašāk un Eiropas Komisija aktīvi strādājot pie izmaiņām ĢMO likumdošanā.
“Es kā zinātnieks ceru, ka veselais saprāts uzvarēs un šos ļoti precīzi modificētos augus atļaus audzēt arī ES, taču simtprocentīgas pārliecības par to man vēl nav, jo Eiropa, tostarp Latvija, ir ļoti konservatīva. Pašlaik mēs izaudzējam vairāk, nekā paši spējam patērēt, izņemot atsevišķus augļus un dārzeņus, kas tiek importēti. Pārtikas trūkums mums nav aktuāls, taču daudzviet pasaulē – Indijā, Ķīnā un citās Āzijas valstīs –, kur valda pārapdzīvotība, kā arī Āfrikā, kur no bada cieš daudzi apgabali, ĢMO audzēšana varētu būtiski uzlabot situāciju.”
Pirmie soļi jau tiekot sperti Kenijā un Etiopijā, kur izmainīti ĢMO biodrošības likumi, lai varētu sākt šādus augus audzēt.
Latvija ietur stingru pozīciju
ES ir ļāvusi savām dalībvalstīm pašām lemt par aizliegumiem ĢMO audzēšanas jomā, bet 2016. gadā tika savākti vairāk nekā desmit tūkstoši Latvijas pilsoņu parakstu, kas atbalstīja iniciatīvu “Par Latviju, brīvu no ĢMO”.
Latvijā ar likumu ir aizliegts izplatīt sēklas, kurās konstatēts ĢMO piejaukums. Pērnvasar, atklājot nelielu ģenētiski modificētā rapša līnijas RT73 sēklu piejaukumu, pie mums pirmo reizi tika iznīcināti vasaras rapša sējumi 22 saimniecībās Vidzemē un Latgalē vairāk nekā astoņsimt hektāru platībā.
Zinātnisko ekspertu komisijas lēmums bija skarbs: jebkurš ģenētiski modificētais rapsis var radīt risku videi, jo pētījumu rezultāti rāda, ka rapsis ir spējīgs veidot dzīvotspējīgas savvaļas populācijas ārpus kultivētām teritorijām, un ir pazīstams kā suga, kas savu reproduktīvo īpašību dēļ viegli apgūst jaunas teritorijas.
Kaut gan rapsis ir pašapputes augs, taču augus apputeksnē arī vējš un kukaiņi, tādēļ pastāv risks gēnu pārnesei ar ziedputekšņiem.
Lai novērstu to, ka laukos izsētā sēkla varētu uzdīgt vēlāk, šajos laukos tika aizliegts divas sezonas pēc kārtas sēt krustziežu dzimtas augus – rapsi un ripsi –, un saimniekiem rūpīgi uzmanīt problemātiskos sējumus. Iepriekš jau tika konstatēta ĢMO klātbūtne atsevišķos petūniju šķirņu stādos, kurus izņēma no tirdzniecības.
Ļaus samazināt pesticīdu lietošanu
“Jau tie ĢMO, kas tika radīti pirms divdesmit trīsdesmit gadiem, ir samazinājuši pesticīdu lietošanu pasaulē, jo pret kukaiņiem izturīgo kultūru platības nav jāmiglo ar insekticīdiem un tas ir neapšaubāms ieguvums lauksaimniecībā un tīras vides saglabāšanā,” teic Nils Rostoks.
Veiktie ekonomiskie aprēķini liecina, ka, izmantojot ĢMO kultūras, tiek ietaupīti miljardiem ASV dolāru. Savukārt, audzējot pret herbicīdiem tolerantos ĢMO, dažus pesticīdus varēs nelietot, tomēr citi vienalga būs jālieto, taču šajā gadījumā pieaugs glifosāta lietojums, un profesors tos sauc par videi visdraudzīgākajiem herbicīdiem, ja tiek ievēroti lietošanas nosacījumi.
“Raugoties nākotnē, ĢMO izturība pret kaitēkļiem, sēņu slimībām, vīrusiem ir labs sasniegums, bet nākamais solis būtu panākt ĢMO pašmēslošanos, kā tā notiek tauriņziežiem, kuri sev nepieciešamo slāpekli caur lapām paņem no apkārtējā gaisa. Tas samazinātu slāpekli un fosforu saturošu minerālmēslu lietošanu, jo šobrīd šīs vielas tiek lietotas pārāk daudz un nereti no augsnes ar virszemes ūdeņiem nonāk upēs, ezeros, veicinot to aizaugšanu,” skaidro N. Rostoks.
Līdz šim runājām par pirmās paaudzes ĢM kultūraugiem, bet vēl ir arī otrās paaudzes ĢMO, kuru modifikācijas nolūks ir iegūt kultūraugus ar uzlabotu vai izmainītu uzturvērtību (mainītu vai palielinātu cietes saturu, palielinātu vai uzlabotu eļļas daudzumu, palielinātu A un E vitamīna saturu).
Šo augu radīšanā bieži vien izmanto nevis svešus gēnus, bet gan modificētu (palielinātu vai samazinātu) paša auga gēnu ekspresijas aktivitāti.
Vai ĢM produkti ir droši?
Atbilstoši Latvijas un ES likumdošanai nekaitīga pārtika ir tāda pārtika, kas normālos vai paredzamos lietošanas apstākļos nenodara kaitējumu cilvēka veselībai, dzīvībai vai videi. Mūsdienās veikalu plauktos ļoti reti atrodami tādi pārtikas produkti, kuru sastāvā nav kādas no pārtikas piedevām vai aromatizētāju.
Šīs vielas tiek uzskatītas par drošām, tomēr dažas, piemēram, sulfīti, var izraisīt alerģiskas reakcijas. Arī nepareizi glabāti produkti, dārzeņi spēj uzkrāt indīgas vielas. Lūk, gaismā glabāti kartupeļi satur solanīnu, kas lielā daudzumā var izraisīt saindēšanos un pat nāvi. Bet kādēļ cilvēki tik ļoti baidās no ĢM pārtikas?
Profesors Nils Rostoks domā, ka nedrošību cilvēkos modināja pirmie pretrunīgie pētījumi ar žurkām, kuru organismā it kā tika konstatētas izmaiņas. Tas notika jau pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā. Vēlāk publicēti simtiem pētījumu, kuri pierādījuši, ka ĢMO nekādu negatīvu efektu uz veselību neatstāj.
Arī Zemkopības ministrijas, kas Latvijā ir atbildīgā institūcija ĢMO aprites jomā, pārstāve Inese Aleksejeva pauž: “Ticamu pierādījumu tam, ka ĢM kultūraugi kaut kādā veidā ietekmētu dzīvnieku vai cilvēku veselību, nav.”
Pirms atļaut izplatīt ES tirgū, ĢM pārtikas riska novērtējumu veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) – no Eiropas Komisijas neatkarīga zinātniska organizācija. Ja EPNI lēmums ir pozitīvs un tiek izsniegta atļauja ĢM pārtikas izplatīšanai, šī atļauja attiecas uz visām ES dalībvalstīm un noteikto pārtikas produktu bez ierobežojumiem var izplatīt visā ES teritorijā.
Lēmuma pieņemšanas procesā iesaistās visu dalībvalstu attiecīgās kompetentās institūcijas (Latvijā – “BIOR”), sniedzot savus priekšlikumus un iebildumus. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests nodrošina ĢM pārtikas un barības uzraudzību un kontroli tās aprites laikā, bet Valsts augu aizsardzības dienests atbild par ĢMO uzraudzību un kontroli sēklās un augu pavairošanas materiālā.
UZZIŅA
1982. gadā ASV Pārtikas un zāļu aģentūra apstiprināja pirmās ģenētiski modificētās zāles – insulīnu, kas iegūtas no ĢM baktērijām. Tas bija pirmais produkts, kas iegūts no ĢMO.
1986. gadā Beļģijā izveidoja pirmos ĢM tabakas, bet gadu vēlāk ASV – pirmos ĢM tomātu izmēģinājumu laukus.
1994. gada maijā ASV Pārtikas un zāļu aģentūra oficiāli atzina, ka firmas “Calgene” ĢM tomāti ‘Flavr Savr’ ar palēninātu nogatavošanos pārtikā ir tikpat droši kā parastie tomāti, un deva atļauju tos izplatīt tirgū. Līdz ar to ĢM tomāti ir pirmais pārtikas produkts, kas saņēmis atļauju izplatīšanai tirgū, taču drīz tie no veikalu plauktiem tomēr pazuda, un pašlaik nekur pasaulē ĢM tomātus komerciāli vairs neaudzē.
Kas ir kas?
Mikroorganisms, augs vai dzīvnieks, kurā ievietots jauns gēns, tiek saukts par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO).
Par gēnu inženierijas pirmsākumiem var uzskatīt 1972. gadu, kad tika izveidota pirmā ģenētiski modificētā baktērija (Escherichia coli) – zarnu nūjiņa –, kuru joprojām plaši izmanto ārstniecības preparātu iegūšanai. Gēnu inženierija ir jauna gēna, kas atbild par noteiktu īpašību, ievietošana kādā organismā, lai piešķirtu tam šo jauno īpašību.
Ģenētiski modificēta pārtika ir tāda pārtika, kas ražota vai sastāv no ĢMO, vai satur tos.
Pasaulē terminam EKO attiecībā uz pārtiku ir juridiski lielāks spēks, jo BIO apzīmē vien to, ka produkts nav ģenētiski modificēts. Latvijas likumdošanā tie ir vienādi – pie mums ar bioloģisko pārtiku saprot to pašu, ko ar ekoloģisko.
EKSPERTA VIEDOKLIS
ĢMO klātbūtni stingri uzrauga
Lelde Grantiņa-Ieviņa, Dr. biol. Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” vadošā pētniece ĢMO risku novērtēšanā: “”BIOR” pilda Nacionālās references laboratorijas funkcijas attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem pārtikā, barībā un augu pavairojamajā materiālā (sēklās u. c.). Tas tiek veikts jau kopš 2006. gada, bet šobrīd atbilstoši MK rīkojumam “Par Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu 2020.–2026. gadam”. Saskaņā ar šo plānu un ĢMO aprites likumu “BIOR” nodrošina arī ĢMO zinātnisko ekspertu komisijas darbu, kuras viens no pienākumiem katru ceturksni novērtēt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) atzinumus ĢMO izplatīšanai tirgū.
Savukārt atbilstoši MK noteikumiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu “BIOR” ir jāsagatavo vides riska novērtēšanas atzinumi klīniskajiem pētījumiem ar zālēm, kuras satur ģenētiski modificētus organismus vai pašas tādas ir, bet pagaidām neviens šāds klīniskais pētījums Latvijā nav veikts, taču ik pa laikam farmācijas kompāniju pārstāvji par to interesējas.
Īstenojot Nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības plānu, katru gadu Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) noņem apmēram simts pārtikas un divdesmit barības paraugus tirdzniecības vietās vai uz Latvijas robežas un nosūta tos “BIOR” uz analīzēm ar mērķi noteikt, vai tajos ir ĢMO piemaisījumi. Saņemot analīžu rezultātus, PVD eksperti izvērtē, vai konkrētā produkta marķējums ir atbilstošs.
Marķējumā nav jānorāda, ka produkts satur ĢMO, ja ĢMO piejaukumu līmenis nepārsniedz 0,9% katrai no produkta sastāvdaļām. “BIOR” veic ĢMO kvalitatīvu un kvantitatīvu noteikšanu arī par maksu ne tikai Latvijas, bet arī citvalstu komerciālajiem klientiem. Pēdējo piecu gadu laikā esam konstatējuši, ka ĢMO piemaisījumus satur 23–50% barības paraugu, turpretī ĢMO piemaisījumi pārtikā ir konstatēti vien 5–6% no analizētajiem paraugiem, turklāt piemaisījums nav pārsniedzis 0,9% robežu.
Kopš 2017. gada Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) katru gadu noņem četrdesmit sēklu paraugus rapša, kukurūzas un sojas sēklu partijām un nosūta “BIOR” ĢMO analīžu veikšanai. Pagājušā gadā vienā vasaras rapša sēklu partijā tika konstatēti pavisam nelieli ģenētiski modificēta rapša sēklu piemaisījumi. Tomēr, tā kā šādu rapsi Eiropas Savienībā nav atļauts audzēt, tika pieņemts lēmums visus rapša sējumus, kur bija iesēta šī konkrētā sēklu partija, iznīcināt.
Institūts “BIOR” veic arī pētījumus ĢMO jomā. Piemēram, pēdējos gados ir īstenoti divi Lauku atbalsta dienesta (LAD) finansēti zinātniskie projekti. 2020./2021. gadā veiktā projekta ietvaros tika paņemts 91 paraugs, tostarp 67 pārtikas, 10 dzīvnieku barības, 10 pārtikas piedevu un uztura bagātinātāju, četri dzīvnieku barības piedevu paraugi. ĢMO marķējuma prasībām neatbilda trīs pārtikas un trīs barības paraugi. Tā ir patērētāju maldināšana. Viņi domā, ka pērk ĢMO nesaturošu pārtiku sev vai barību saviem dzīvniekiem, bet patiesībā šie produkti satur vairāk nekā 0,9% no attiecīgās produkta frakcijas – ģenētiski modificētas sojas, kukurūzas, rapša. Turklāt krietni vairāk: 75–100% sojas vai kukurūzas šajos paraugos bija modificēta. Ar dzīvnieku barību bija līdzīgi – prasībām neatbilda divi zivju un viens kaķu barības paraugs. Tā kā visi neatbilstošie paraugi bija iegādāti interneta vidē, ieteicām PVD inspektoriem un arī patērētājiem pievērst lielāku uzmanību šādiem pirkumiem.
Kopumā varam uzskatīt, ka nākotnē ĢMO sastopamība pārtikā un barībā pieaugs. Patērētājiem par to nevajadzētu uztraukties, jo gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā darbojas stabila ĢMO uzraudzības sistēma.”
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
