Ģenētiski modificēto kultūru sējumu platības sasniegušas rekordu 0
Ģenētiski modificēto (ĢM) kultūru sējumu platības pasaulē 2013.gadā sasniedza rekordaugstu līmeni – 175,2 miljonus hektāru, kas ir par 3% vairāk nekā 2012.gadā, teikts Starptautiskā Biotehnoloģiju attīstīšanas dienesta publicētajā pārskatā.
Patlaban ģenētiski modificētās augu kultūras tiek audzētas astoņās attīstītajās valstīs (ASV, Kanādā, Austrālijā, Spānijā, Portugālē, Čehijā, Rumānijā, Slovākijā) un deviņpadsmit attīstības valstīs (Brazīlijā, Argentīnā, Indijā, Ķīnā, Paragvajā, u.c.).
Saskaņā ar portāla “graudi.lv” informāciju ASV 2013.gadā ar ĢM lauksaimniecības kultūrām (kukurūzu, soju, kokvilnu, lucernu) tika apsēti 70,1 miljons hektāru, kas ir par 1% mazāk nekā 2012.gadā.
Tikmēr Brazīlijā ģenētiski modificētās kukurūzas, sojas, kokvilnas sējumu platības palielinājās par 10% – līdz 40,3 miljoniem hektāru.
Argentīnā ar ģenētiski modificēto soju, kukurūzu un kokvilnu tika apsēti 24,4 miljoni hektāru. Kukurūzas sējumu platības, kas ir vienīgā ģenētiski modificētā kultūra, kuru atļauts audzēt Eiropas Savienībā, pieauga par 15% – līdz 148 000 hektāru.
Nozīmīgākās ĢM lauksaimniecības kultūras patlaban ir soja, kas aizņem 79% no šīs kultūras sējumu platībām pasaulē, kokvilna (23,97%), kukurūza (32%) un kanola (24%).
2013.gadā ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras audzēja 18 miljoni lauksaimnieku, savukārt 2012.gadā – 17,3 miljoni.
Kā ziņots, neraugoties uz 19 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu paustajiem iebildumiem, Eiropas Komisija (EK) tomēr, visticamāk, dos atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas “Pioneer 1507” audzēšanai. 19 dalībvalstis šonedēļ paziņoja, ka balsos pret atļauju audzēt ģenētiski modificētu kukurūzu, norādot gan uz veselības un vides riskiem, gan arī uz Eiropas Parlamenta (EP) iebildumiem šajā jautājumā.
