Ģenerāltīrīšana mutē. Vispirms higiēnists, tad – zobārsts 0
Zobārsts dzēš ugunsgrēku, labodams zobus. Higiēnists tos ne tikai sakopj, bet arī palīdz saglabāt, mācot, kā par tiem pareizi rūpēties. Tāpat kā ik pa laikam veicam ģenerāltīrīšanu mājās, to vajadzētu sarīkot arī mutē. Ko par to derētu zināt?
Senāk cilvēkiem nācās iztikt bez zobu higiēnistu pakalpojumiem, un vairākums zaudēja zobus daudz agrāk, nekā tas notiek mūsdienās. Šīs profesijas pirmsākumi meklējami 1906. gadā ASV, kad stomatologs Alfrēds Fons ierādīja savai māsīcai, kā veikt profilaktiskās procedūras. Zobu higiēnistu izglītošanu sāka 1913. gadā Konektikutā. Latvijā šī specialitāte radās tikai pirms 20 gadiem pēc zobārstes, profesores Egitas Senakolas viesošanās ASV pie mūsu tautiešiem.
Pirms ļaujas zobu higiēnas procedūrai, ieteicams painteresēties, vai speciālistam ir atbilstīga izglītība, jo tās veic arī cilvēki bez nepieciešamās kvalifikācijas, piemēram, zobārstu asistenti un zobārstniecības māsas.
Sertificētu higiēnistu sarakstu var atrast interneta vietnē www.zobuhigienisti.lv. Ja neapmierina kāda speciālista darbs, jāvēršas Latvijas zobu higiēnistu asociācijā.
Ko dara higiēnists
Zobu higiēnisti ir mācīti ne tikai pamatīgi notīrīt zobus un konsultēt, bet arī atklāt zobu bojājumus un interpretēt rentgena uzņēmumus, taču likumdošana paredz, ka viņiem jāstrādā zobārsta uzraudzībā.
Pilnvērtīgai procedūrai parasti tiek veltīta viena stunda. Bērniem, kuriem darāmā mazāk, paredzētas 30, bet pusaudžiem – 45 minūtes.
Vispirms higiēnists ievāc tā saukto anamnēzi – izprašņā, vai pacientam ir kādas hroniskas slimības, kuru dēļ procedūra nav pieļaujama, piemēram, nekontrolēts cukura diabēts, ir ievietots sirds stimulators, nesen notikusi asinsvadu paplašināšana jeb šuntēšana, noskaidro, vai sieviete nav grūtniecības pirmajā vai trešajā trimestrī. Higiēnistam noteikti būtu jāvaicā arī par lietotajiem medikamentiem un iespējamu alerģisku reakciju pret kādām zālēm.
Protams, ir jāapskata mutes iekšpuse, zobi un jāprasa, vai pacientam nav kādas sūdzības. Šis posms turpinās aptuveni 10 minūtes.
Nākamais periods, kas var ilgt līdz pat pusstundai un vairāk, ir aplikuma un zobakmens noņemšana. Lielu akmeni vispirms noņem ar ultraskaņu, bet pēc tam izmanto rokas instrumentus, kas šajā procesā ir neaizvietojami.
Pēc tam zobus pulē ar profesionālu zobu pastu vai nopūš ar AirFlow – tā saukto sodas strūklu, kas ir īpaši lietderīga smēķētājiem, kafijas un sarkanvīna cienītājiem.
Nākamais posms ir zobu diegošana un pārklāšana ar fluora preparātiem.
Pēdējo 10–15 minūšu laikā vajadzētu būt higiēnas korekcijai un konsultācijai par pacientam konkrētajā gadījumā nepieciešamajiem mutes dobuma kopšanas līdzekļiem.
Lai labāk izprastu problēmu cēloņus, higiēnists reizēm zobus pārklāj ar speciālu krāsvielu, kas atklāj tīrīšanas kvalitāti – vai aplikums ir nesens vai jau ilgāku laiku, vai zem tā nav sākuši bojāties zobi. Šādi speciālists, parādot spogulī, motivē pacientu uzlabot tīrīšanas paradumus, paskaidro, kurām vietām jāpievērš lielāka uzmanība.
Procedūras cena atkarībā no iestādes, kurā to veic, var svārstīties 35–100 eiro robežās, taču vidēji maksā 50 eiro. Tomēr neatkarīgi no cenas nedrīkst izpalikt neviens no nepieciešamajiem posmiem.
Lai ieinteresētu pacientus, dažkārt klīnikas zobu higiēnai piedāvā cenu atlaides akcijā “Pērkam kopā”, taču tad klientu pieplūduma dēļ procedūra var tikt sasteigta.
Profesionāļa veikta zobu higiēna parasti nav sāpīga, taču var izraisīt nepatīkamas sajūtas, un tas atkarīgs gan no pacienta jutīguma pakāpes, gan higiēnista profesionalitātes. Zobakmens noņemšanas laikā smaganas nereti asiņo.
Anestēzija, kuru drīkst veikt tikai zobārsts, procedūras laikā parasti nav nepieciešama. Ja vizīte pie higiēnista uztrauc, ieteicams pievērsties elpošanai, ieelpā klusībā lēni skaitot 1, 2, 3, bet izelpā – 1, 2, 3, 4.
