Ģenerālprokuroru izraudzīšoties demokrātiskāk. Neoficiāli nosaukts viens no reālākajiem kandidātiem 0
Ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram pilnvaru laiks beidzas 11. jūlijā, un nākamajā dienā amatā ir jāstājas viņa pēctecim. Kalnmeiers prognozē, ka “kandidāti nebūs skaitāmi vairākos desmitos, to būs stipri mazāk”.
Neoficiāli zināms, ka kandidātu sarakstā varētu būt vismaz pāris tiesneši no apgabaltiesas, kā arī vismaz četras personas no prokuratūras.
Kā ticams ģenerālprokurora kandidāts kuluāros tiek minēts Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta prokurors Aivars Ostapko. Viņš šobrīd strādā arī Eiropas prokuratūrā par augsta līmeņa padomnieku. Ostapko sacīja, ka uz ģenerālprokurora amatu nepretendēšot.
Neoficiāli kā viens no reālākajiem kandidātiem tiek saukts Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Juris Juriss, kurš ir viens no apsūdzības uzturētājiem Aivara Lemberga krimināllietā. Viņš sacīja, ka šāda iespēja esot labi jāpārdomā.
Līdz šim ģenerālprokurora amata kandidāta izvēle bija atkarīga no Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja, bet, Saeimai izvirzot jauno ģenerālprokuroru, šo kārtību plānots mainīt un amata kandidātu atlasi veikt atklātā konkursā.
Vakar Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija vienojās par izmaiņām Prokuratūras likumā otrajam lasījumam.
Lai kandidāta izraudzīšanās notiktu demokrātiskāk, noteicošā loma būs Tieslietu padomei, jo tieši tai, nevis AT priekšsēdētājam plānots iesniegt kandidātus, un padome būs tā, kas lems un virzīs kandidātu apstiprināšanai parlamentā. Turklāt padome apstiprinās arī konkursa nolikumu, kā arī noteiks ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus.
Tieslietu padomei izteikt savu ierosinājumu par kandidātu varēs Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskas personas, piesakot savu kandidatūru. Kandidāti jāpiesaka ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms Ērika Kalnmeiera pilnvaru beigām.
Komisija vienojās, ka kandidāta pieteikuma iesniegšanas laiku Saeimai varētu saīsināt no pašreizējiem diviem mēnešiem līdz vienam mēnesim, pirms beidzies ģenerālprokurora pilnvaru laiks, tātad ne vēlāk kā līdz 11. jūnijam.
Izmaiņas tiek pamatotas ar to, ka, iesniedzot pieteikumu par kandidātu, ir jābūt jau zināmam, vai viņam ir pirmā līmeņa pielaide valsts noslēpumam.
Saeimas komisija atbalstīja Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna priekšlikumu papildināt likumprojektu ar iespēju tiesnesim, kurš apstiprināts ģenerālprokurora amatā, pēc šī amata zaudēšanas atgriezties tiesneša darbā, ja vien nav sasniegts tiesneša amata pildīšanai noteiktais maksimālais vecums – 65 gadi.
Tas varētu radīt lielāku interesi no tiesnešu puses par ģenerālprokurora amatu.
Tieslietu ministrija, kura Saeimai bija iesniegusi grozījumus Prokuratūras likumā, sākotnēji bija paredzējusi palielināt ģenerālprokurora amata pretendentu loku ar augstskolas tieslietu specialitātes akadēmisko personālu, kuriem ir 15 gadu ilgs darba stāžs, kā arī zvērinātiem advokātiem. Tieslietu padome šo jauninājumu neatbalstīja, un ministrija to atsauca.
Analizējot iesniegtos likuma grozījumus, plašāka diskusija izvērtās par Tieslietu ministrijas priekšlikumu, ka virsprokurors amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Patlaban 32 no 54 prokuratūras struktūrvienību virsprokuroriem amatu pilda vismaz otro termiņu.
Ģenerālprokuratūra ir norādījusi, ka pēdējo gadu statistika liecina, ka rajona (pilsētu) prokuratūrās pārsvarā strādā prokurori, kuriem darba stāžs ir mazāks par pieciem gadiem, tādēļ viņi nevarot kandidēt uz rajonu (pilsētu) virsprokuroru amatu.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Juta Strīķe, būdama arī Tieslietu padomes dalībniece, informēja, ka virsprokuroru rotāciju esot atbalstījuši visi padomes pārstāvji, izņemot vienu.
Savukārt Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka problēmas ar vadošajiem darbiniekiem bija, ir un nākotnē būs vēl nopietnākas:
“Nerotēs neviens no Krāslavas uz Liepāju, nav bijis tāds gadījums, kad kāds būtu izteicis vēlmi rotēt. Bērni, skola, īpašumi…”
Bet Saeimas komisijas pārstāvis Juris Jurašs, neņemot vērā kadru trūkumu, norādīja, ka personiskā ieinteresētība atrasties amatā nedrīkstot būt pārāka pār valsts interesēm.
