Ģenerālprokurors: Rimšēvičs kaut šodien var doties uz darbu 1
Ziņa papildināta pl.18:24.
Ievērojot Eiropas Savienības Tiesas (EST) labvēlīgo spriedumu, kukuļņemšanā apsūdzētais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs kaut šodien var doties uz savu darbavietu Latvijas Bankā, otrdien žurnālistiem paziņoja ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Viņš gan atgādināja, ka Rimšēvičam pagājušā gada vasarā Satversmes aizsardzības birojs (SAB) anulēja pielaidi valsts noslēpumam. Tāpat Rimšēvičam joprojām ir spēkā drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts, kas gan neliedz viņam lūgt procesa virzītāja atļauju tomēr šķērsot valsts robežu, lai, piemēram, dotos uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēdēm.
Kalnmeiers piebilda, ka ar EST spriedumu ir iepazinies, bet viņam nav bijis laiks to analizēt.
Viņa ieskatā, ir iezīmējusies viena nianse, proti, EST norādījusi, ka drošības līdzeklis – aizliegums ieņemt amatu – pielīdzināms atcelšanai no amata. Ģenerālprokurors uzsvēra, ka Latvijas juridiskajai sistēmai tas ir kaut kas jauns, un tas nav tā lietots. Tieši šis aspekts prasot padziļinātu vērtējumu gan no praktiķu, gan zinātnieku viedokļa.
Komentējot Latvijas izvēli neiesniegt EST prasītos pierādījumus, Ģenerālprokurors norādīja, ka sākotnēji tiesa skaidrojusi, ka Latvijas iesniegtie materiāli tiks izsniegti arī prasītāju pusei, taču lēmumu par materiālu izsniegšanu var pieņemt tikai procesa virzītājs jeb prokuratūra, tādēļ izlemts par materiālu neiesniegšanu tiesai. Kalnmeiers gan piebilda, ka vēlākā lietas iztiesāšanas posmā atklājies, ka tomēr pastāvējusi iespēja lūgt tiesu ievērot konfidencialitāti.
Ģenerālprokurors arī neizslēdza iespēju, ka šāds EST lēmums var novest pie situācijas, kurā Rimšēvičam būtu iespēja ietekmēt izmeklēšanas procesu.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka Rimšēvičam būs nepieciešams pašam izvērtēt, vai viņš spēs pildīt Latvijas Bankas prezidenta pienākumus bez pielaides valsts noslēpumam.
Ministrs arī uzsvēra, ka EST spriedums ir būtisks precedents Latvijai. Tomēr ar to esot nepieciešams iepazīties padziļināti. Viņš skaidroja, ka ir nepieciešams analizēt šo tiesas procesu un izprast Latvijas tiesību sistēmas vājās vietas, kas noveda pie šāda rezultāta.
“Mēs esam pieturējušies pie savas tiesību sistēmas, sakot, ka tā ir mūsu tradīcija. Mēs esam mainījuši likumus atbilstoši Eiropas Savienības (ES) direktīvām, bet tradīcijas ir tādas, ka saskaroties ar šīm tiesībām Eiropas tiesu laukumos, notiek tādas tiesību kolīzijas, ka var notikt brīnumi,” pauda Bordāns. Viņš piebilda, ka Latvija ir tāda procesā, ka ar tiesu praksi iekļaujas Eiropas tiesību telpā, bet valstī ir tādas lietas lietas, kas mantotas vēl no Bordāna paaudzes studiju laikiem un tās ir nepieciešams mainīt.
“Latvijas prestižs ir cietis no tā, ka tik augsta amatpersona tiek apsūdzēta tik lielos noziegumos. Jācer, ka šī lieta būs solis pareizā virzienā,” pauda ministrs.
Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jēkabs Straume žurnālistiem norādīja, ka šī lieta ir precedents attiecīgu normu interpretēšanai.
Viņš uzsvēra, ka gan KNAB izmeklētāji, gan prokurori vadās no Latvijā spēkā esošā kriminālprocesuālā regulējumu un tā tas noticis arī šajā kriminālprocesā.
Jau ziņots, EST otrdien atcēla lēmumu, ar kuru Rimšēvičs ir atstādināts no amata.
Savā spriedumā EST norādīja, ka pat pagaidu aizliegums pildīt amata pienākumus ir uzskatāms par atbrīvošanu no amata.
KNAB pērn 18.jūnijā nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai krimināllietas materiālus pret Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu. Neilgi pēc tam prokuratūra šajā lietā Rimšēvičam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, bet Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu. Par to var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 11 gadiem.
Rimšēvičs iepriekš preses konferencē iepriekš apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata.
Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.
Lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena 2018.gada vasarā pastāstīja, ka KNAB šo lietu sācis pēc divu šobrīd likvidējamās “Trasta komercbankas” akcionāru iesnieguma. Abi akcionāri lietā figurējot kā kukuļdevēji, taču esot atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.
Rimšēviča lieta joprojām ir pirmstiesas izmeklēšanā prokuratūrā.
