Ar politiķu palīdzību izveidota sistēma, lai banku sektors varētu pelnīt milzu naudu, atklāj ģenerālprokurors 12
“Ar politiķu palīdzību Latvijā bija izveidota sistēma, lai banku sektors varētu pelnīt milzīgu naudu. Nelegālās naudas apritē tie bija miljardi. Un iekšējai drošībai pēdējos gados netika pievērsta nepieciešamā uzmanība. Resursu kvalifikācija tieši izmeklēšanas un operatīvajā darbībā ir nepietiekoša,” RīgaTV 24 raidījumā “Kārtības rullis” ģenerālprokurors Juris Stukāns uzskaitīja problēmas likuma uzraudzībā.
Stukāns raidījumā skaidroja, ka ar politiķu palīdzību Latvijā bija izveidota sistēma, lai banku sektors varētu pelnīt milzīgu naudu, kas ienesa naudu arī Latvijas budžetā, un tā nauda Latvijā neesot uzturējusies pat stundas, tā momentāli caur Latvijas bankām, tikusi novirzīta pa visu pasauli.
“Politiķi to visu labi saprata. Tas gan notika visā pasaulē, bet mums ir jāatbild par Latviju,” sacīja ģenerālprokurors.
Pēc Stukāna vērtējuma šobrīd politiķi paveikuši lielu darbu saistībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu, kurš pirms tam ilgu laiku neko neesot darījis. Un paveiktā rezultātā Latvija noturējusies kredītu reitingā.
“Beidzot šie jautājumi, kas saistīti ar izmeklēšanu, noziedzību, tiks regulāri lemti ministru prezidenta vadībā. Prokuratūras prioritātes šobrīd ir atbalstītas – policijai ir izdalīti līdzekļi, parādām, ka spējam mainīties un lietderīgi izmantot šos līdzekļus.”
Stukāns raidījumā norādīja arī uz nepilnībām likuma uzraudzības jomā un, runājot par to, kāpēc amatā tik ilgi nevar iecelt Valsts policijas priekšnieku, atbildēja, ka viņš neesot piedalījies šī jautājuma risināšanā, bet: “es domāju, ka vienkārši nevar atrast augstas kvalitātes piemērotu kandidatūru, kurš varētu ieviest nepieciešamās pārmaiņas policijā”.
Visi trīs policijas priekšnieka amata kandidāti ilgstoši esot strādājuši vadības, bet kas viņiem traucē vai traucēja policijā veikt reformas? Tas paliek vien retorisks jautājums.
Nožēlu Stukāns pauda par to, ka netika atbalstīts iekšlietu ministra piedāvājums – ka Valsts policijas priekšniekam ne vienmēr ir jābūt ģenerālim vai izaugušam no policijas aprindām. Ģenerālprokurors uzskata, ka Valsts policijas priekšnieks varētu būt arī augsta līmeņa amatpersona, bet ne obligāti no policijas aprindām.
Pieskaroties Pāvela Rebenoka slepkavībai, Stukāns vērsa uzmanību uz to, ka pēdējos gados iekšējai drošībai netika pievērsta nepieciešamā uzmanība.
“Rezultātā, ja mums ir vājākas izmeklēšanas iespējas, ja mums trūkst operatīvo darbinieku, kuri savlaicīgi saņem informāciju, nevis strādā pēc notikuma, tas ļauj atrast veidus, kā veikt noziegumus, paļaujoties, ka pastrādātais noziegums netiks atklāts. Varu pateikt, ka resursu kvalifikācija, tieši izmeklēšanas un operatīvajā darbībā, ir nepietiekoša”.
Stukāns arī atklāja, ka sistēmā strādā jaunas meitenes, kurām esot jāizmeklē vairāk kā simts kriminālprocesi – naudas atmazgāšanas lietas, kurās figurē miljoni un miljardi.
Šīs meitenes esot bez pieredzes, varbūt pat ar nepabeigtu izglītību, un viņām pretī stāv pieredzējuši advokāti ne tikai no Latvijas. “Vai tā nav apzināta kaitniecība?
Viņas vienkārši sēž un skatās uz tām lietām”.
“Mēs esam rūpējušies par ārējo drošību, par Latvijas ārējo tēlu, bet mēs esam aizmirsuši, ka cilvēkiem Latvijā ir jādzīvo droši, nebaidoties iziet uz ielas” raidījuma noslēgumā piebilda ģenerālprokurors.
