Broka par demisiju lems tuvākajās dienās; Straujuma to neprasīs 1
Tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK) varētu atkāpties no amata pēc ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera lēmuma nemainīt Satversmes aizsardzības biroja (SAB) atteikumu piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam, un par to tiks lemts tuvākajās dienās.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja ministres preses sekretāre Inese Auniņa, ministre šādu iespēju patlaban apsver, taču konkrēts lēmums tiks pieņemts tuvākajās dienās.
Vaicāta par ministres turpmāko darbību, Auniņa norādīja, ka šobrīd par tālākajiem plāniem netiek domāts un plānots. “Primārs ir jautājums par pašreizējās situācijas atrisināšanu,” sacīja Auniņa.
Auniņa atzina, ka, visticamāk, kā jau iepriekš solīts, Broka par situāciju vērsīsies ar sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT).
Arī pēc ģenerālprokurora lēmuma par augstākās pakāpes pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanu tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) neprasīs viņas demisiju.
Straujuma šodien žurnālistiem atgādināja, ka valdība tā ir strādājusi jau septiņus mēnešus un līdz vēlēšanām ir palikuši nedaudz vairāk kā divi mēneši. “Nekādu izmaiņu nebūs,” uzsvēra Straujuma.
Politiķe gan atzina, ka tā ir sarežģīta situācija, ka tieslietu ministram nav pielaides valsts noslēpumam, taču viņa jau pēc pirmā lēmuma par pielaides nepiešķiršanu pieņēma lēmumu par Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārņemšanu savā pārraudzībā.
LETA jau ziņoja, ka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav mainījis SAB lēmumu par atteikumu Brokai piešķirt augstākās pakāpes pielaidi valsts noslēpumam. Pielaides trūkums neliedz Brokai ieņemt tieslietu ministra amatu, taču viņa nevar piedalīties atsevišķu jautājumu izskatīšanā valdībā.
Viens no VL-TB/LNNK līderiem Imants Parādnieks telekanālā LNT atteicās sniegt informāciju, vai partija aicinās Broku palikt amatā vai arī politiskais spēks varētu izšķirties par ministres atkāpšanos. Partijas valdes sēdē kopā lems, ko darīt un vai Broka pilnvērtīgi var pildīt amata pienākumus līdz vēlēšanām, sacīja Parādnieks, atturoties sniegt pat pats savu vērtējumu, vai Brokai vajadzētu palikt amatā.
Daļu no Brokas pārsūdzībā minētās informācijas ģenerālprokurors esot nodevis vērtēšanai Drošības policijai. Kā stāstīja Auniņa, tālākai vērtēšanai esot nodota Brokas sniegtā informācija, ka atsevišķi politiķi par SAB negatīvo lēmumu esot zinājuši vēl pirms paša lēmuma. Šādas sūdzības Drošības policijai tika nodotas jau iepriekš.
SAB neatklāj pielaides atteikuma iemeslus, tomēr, saņemot Brokas partijas biedru pārmetumus par politisku ietekmējamību, SAB vadītājs Jānis Maizītis ir paziņojis, ka atteikuma pamatā ir nopietni iemesli. Tāpat tikušas dotas norādes, ka atteikuma iemesli Brokai, visticamāk, esot ļoti labi zināmi, lai arī politiķe apgalvo pretējo.
Broka SAB lēmumu ģenerālprokuroram pārsūdzēja jūnija beigās. Broka nosūtīja ģenerālprokuroram desmit lappuses garu pārsūdzību, kurā lūdza sniegt pamatojumu, kādēļ viņai tika atteikta augstākās kategorijas pielaide. Broka uzreiz pēc pielaides valsts noslēpumam nepiešķiršanas paziņoja par gatavību šo lēmumu pārsūdzēt ģenerālprokuroram. Savukārt par tālāko rīcību, ja arī ģenerālprokurora lēmums būs nelabvēlīgs, viņa lemšot vēlāk.
Broka neizslēdza iespēju vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
SAB pastāvēšanas laikā ģenerālprokurors tikai vienu reizi atcēlis lēmumu par pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.
Šogad rudenī notiekošajās Saeimas vēlēšanās viņa nestartēs.
