E. Līcītis: – Lai gan partijas solās atbalstīt jūs, lai vēlreiz ieņemtu ģenerālprokurora amatu, vai nav kāda neredzama viļņošanās, zemteksti, spiediens? 5
– Man to jautājuši, un es atbildu: kamēr strādāju, neviens tiešā veidā nekādu spiedienu nav izdarījis. Zemtekstus esmu jutis. Teiksim, runas, ka Kalnmeiers tāds nepakļāvīgs, ar viņu neviens nevar vienoties, un tamdēļ kāds politiskais spēks nebalsos par tik nepakļāvīgu kandidātu. Nu – tā ir politiķu izvēle, tāpēc jau nemainīšu savu nostāju, nevar būt ne runas par klanīšanos, liekšanos. Un visus zemtekstus vienmēr esmu uzzinājis pastarpināti, tā ka nevaru tos uzdot par “tiešo runu”. Šogad pirmo reizi balsojums par ģenerālprokuroru būs atklāts, līdz ar to deputātiem, sabiedrībai zināmā mērā būs jauna pieredze.
V. Krustiņš: – Cerēsim, ka deputāti balsos, kā viņi saka, pēc sirdsapziņas. Un tālāk – jums atkal administratora pienākumi, kad jāgādā telpas, jācenšas palielināt darbiniekiem algas, jāatskaitās par Zolitūdes lietu un citiem smagiem gadījumiem.
– Kā uzsvēru, svarīgi, lai ar laikus pasniegtu informāciju sabiedrību pārliecinātu par izmeklēšanas iestāžu apzinīgi veiktu darbu, atspēkotu baumas, ka vienā vai otrā lietā galus mēģina sabāzt ūdenī. Ir arī citi, no mums neatkarīgi apstākļi. Tās pašas Zolitūdes lietas sakarā Valsts policijas kārtējā ziņojumā minētie fakti, un tad, kad varēsim atklāt visu izpētīto, kā lielveikala ēka tapa, tas ir briesmīgi – kā tik nolaidīgi varēja strādāt. Būvēja tā, ka ēka nevarēja nesagrūt! Tas ir dramatiski, un būvekspertiem jau pirms gada bija pilnīgi skaidrs, kāpēc “Maxima” sabruka. Bet tas būtu tikai konkrētais iemesls. Pašreiz esam “sarakuši” tik daudz, lai parādītu visas sistēmas neefektivitāti, kādā notiek sabiedrisko objektu celtniecība. Tāpēc daudz lielāka nozīme ir panākt, lai tādas traģēdijas neatkārtotos! Būvēs valdīja bezkontrole. Vienīgais virzošais spēks – ekspluatācijā nodošanas termiņš. Uz priekšu, uz priekšu!
– Vai tas ir tikai būvniecības jautājums? Ko tiesa te spēs atrisināt?
– Tiesa vērtēs konkrēto atbildību, neko vairāk. Taču Saeimas izmeklēšanas komisijai būtu jāvērtē gan pagājušā “kārtība”, gan uzlabojumi – vai tie ir pietiekami. Tai jāķeras klāt novērst sistēmiskās lietas. Kā varēja būt, ka būvekspertam nebija jāvērtē aprēķini? Ko tad viņš “ekspertē”? Taču normatīvajos aktos nebija noteikts, ka viņam tas jādara! Tas nonāca līdz pilnīgiem absurdiem. 2005. gada 1. janvārī Latvijā atcēla PSRS laiku normatīvos aktus celtniecībā un vietā neradīja neko – kaut kādus pagaidu noteikumus. Kamēr nav jaunu normatīvu, pagaidām piemērojam vecos – pēc vajadzības. Tā iztika, neorientējoties, kas ir spēkā, kas nav spēkā. Šobrīd nozare ir jāsakārto, citādi piedzīvosim nelaimi pēc nelaimes.
E. Līcītis: – Mums intervijā vēl ir vieta un laiks ekskluzīvam Ģenerālprokurora paziņojumam, kam rīt jāgaida mājās vai birojā viesi, kādus krāpniekus cels dienas gaismā.
– Es labprāt lasu un abonēju “Latvijas Avīzi”. Jūsu lasītāju aptaujā kādi 57% bija uzrakstījuši, ka Kalnmeieru nevajagot pārvēlēt uz jaunu termiņu, jo viņa laikā pieaugusi noziedzība un viņš nav palielinājis Ģenerālprokuratūras jaudu. Tam es atkal gluži negribētu piekrist. Noziedzības pieauguma skaitļi ir svārstīgi, bet man neliekas, ka beidzamajos gados valstī kļuvis nedrošāk. Savukārt prokuroru prasmes cenšamies ar katru gadu celt, un šķiet, ka varēšana vilkt krāpniekus dienas gaismā palēnām uzlabojas.
