– Pats esat bijis sevišķi svarīgu lietu izmeklētājs. Ķēķi zināt. Vai var salīdzināt līmeni – pirms 25 gadiem un šodien? 5
– Strādāju 80. gadu beigās, 90. gadu sākumā. Toreizējā izmeklētāju sagatavotība bija lielāka, un specializētās policijas skolas (tuvākā – Minskā) gatavoja cilvēkus augstā līmenī. Lai kāda bija padomija, šajā jomā resursus netaupīja un ieguldīja. Pēc neatkarības atgūšanas cilvēki inerces dēļ turpināja strādāt, bet drīz vien sākās profesionāļu aizplūšana no sistēmas. Aizgājušo nomainīšanai netika radīta līdzvērtīga sistēma. Vienubrīd Policijas akadēmija diezgan sekmīgi gatavoja papildinājumu – it sevišķi policijai, bet izaudzināja arī jaunos prokurorus. Krīzes periodā mācību iestādi likvidēja.
– Mūsu lasītājs uzdod jautājumu – vai ģenerālprokurors var saskaitīt, cik valstij nozagtās naudas, cik piesavināto nodokļu līdzekļu izdevies atgūt jūsu “varas” periodā piecos gados?
– Skrupulozi nav skaitīts, bet ģenerālprokurora pārraudzībā ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas dienests, un pērn tas iesaldēja 79 miljonus eiro noziedzīgas naudas, 2013. gadā – 21 miljonu. Tik liela starpība tāpēc, ka 2014. gadā valsts investēja lielus līdzekļus, lai paaugstinātu šā dienesta kapacitāti. Atdeve – momentāna! Iesaldēti līdzekļi savukārt nozīmē arestēti, un liela daļa no tiem arī ieskaitīti valsts budžetā. “Latvenergo” lietas viena kukuļošanas epizode bija saistīta ar Spāniju. Vietējā firma atzina pierādījumu spēku, samaksāja prokurora prasīto 1,6 miljonu eiro naudas sodu. Arī šī nauda nokļuva valsts kasē. Šīs pašas lietas ietvaros turku firmu sodīja ar 800 tūkstošiem latu. Tā ka – ja sabiedrība uzdod jautājumu, Ģenerālprokuratūra var parādīt darbības rezultātus, bet kopā šīs summas nav iznācis saskaitīt.
– Valsts prezidents, viesojoties pie prokuroriem, sacīja, ka grūtos tiesneša, valsts apsūdzētāja pienākumus vajagot vairāk uzņemties vīriešiem. Jūs piekrītat ieteikumam, pakoriģēsiet šo lietu?
– Te jāsaliek pareizie akcenti. Viennozīmīgi, tiesneša, prokurora darbs ir smags. Bet būtība ir tai apstāklī, ka sievietes parādījušas, ka ir daudz uzcītīgākas, vairāk mācās un labāk sagatavojas pārbaudījumiem, lai kļūtu par prokuroru vai tiesnesi. Vīrieši mūsdienās tendēti pievērsties biznesam, advokatūrai, lai gan arī advokāšu ir pietiekami daudz. Ģenerālprokuratūrā darba kvalitātē nav atšķirību atkarībā no dzimuma. Taču statistika apstiprina, ka aizvien vairāk sieviešu strādā prokuratūrā.
V. Krustiņš: – Sakiet, vai prokurors varētu doties praidā?
– Diskriminācija pēc seksuālās orientācijas nav pieļaujama.
