– Vēlreiz, Kalnmeiera kungs, pieteikšu jūs “LA” lasītājiem. Tātad intervējam amatpersonu, LR ģenerālprokuroru, kurš piekritis arī turpmākos piecus gadus uzņemties cīņu pret tumsas varu? 5
– Ļoti patētiska priekšā stādīšana, bet es piekritu, ka mani virza atkārtoti kandidēt uz ģenerālprokurora amatu. Taču – jāpārvar vēl trīs sieti. Augstākās tiesas priekšsēdētājs izlems, kuru vienu kandidātu no pieteiktajiem virzīt tālāk. Iespējams, viņam būs jāizraugās no vairākiem cilvēkiem. Tālāk kandidātu izskata Tieslietu padomē. Ja novērtē “der”, tad seko virzīšana uz balsojumu Saeimā.
– Jau esam dzirdējuši politisko spēku piekrītošu bubināšanu – jā, jā, Kalnmeiers varētu turpināt strādāt.
– Zinām, zinām, ir pieredze. Bet kandidēt esmu gatavs, arī tālākās darbības programmas prezentācija man ir galvā. Kas jādara piecos gados, kuros virzienos jāstrādā, varēšu pastāstīt gan Tieslietu padomē, gan Saeimas frakcijām.
– Lūdzu, ieskicējiet virzienus.
– Kadru izglītošana, prokuratūras “tehnoloģiskā” modernizācija, digitalizējamā lietvedība. Pa šo laiku prokuratūras struktūrās daudzviet savestas kārtībā telpas, bet dramatiskā stāvoklī ir mūsu centrālā un citas ēkas Rīgā. Vienalga, kurš ieņems ģenerālprokurora amatu, darba materiāltehniskās bāzes nostiprināšanā viņam būs daudz.
M. Antonevičs: – Saeimā varētu paprasīt – kurus noziegumus pirmām kārtām izmeklēsiet?
– Nozīmīgākais ir stiprināt prasmes tikt galā ar finanšu – ekonomiskajām lietām. Te jāsāk no pamatiem – ar izmeklēšanas iestādēm. Lai izmeklētu nodokļu krāpšanas un shēmošanas lietas, nevar nolikt cilvēku, kas pabeidzis policijas koledžu un kam ir vidējā izglītība. Nav speciālās juridiskās izglītības, kur nu vēl par grāmatvedisko runāt.
E. Līcītis: – Jūs esat kritiski raksturojis stāvokli policijā ar sarežģītu lietu izmeklēšanu, arī Finanšu policijai, šķiet, neveicas ar lietu nodošanu – kā to var mainīt?
– Tiklīdz Finanšu policija ķeras klāt lielākām, piņķerīgākām shēmām, tā skaidrs, ka izmeklēšana ievilksies uz diviem trim gadiem. Taču izmeklētāju sekmes ir panākumu atslēga, lai apkarotu noziedzību finanšu sistēmā. Mēs varam veikt apkarošanas funkciju – noķert noziedzniekus. Bet shēmotājiem ir jāsaņem sods. Vai nu notiesājošs spriedums ar piespriestiem gadiem, vai jūtams naudas sods. Tas atturētu no mēģinājumiem apiet likumu ar līkumu. Ja konstatējam – valstī izkrāpti miljoni, nav maksāti nodokļi, bet notiesāšana ar reālu sodu neseko, tad shēmotāji turpina darboties.
– Vai te nedarbojas princips, ka noziedznieki veiklībā, tehniskajā arsenālā, zināšanās arvien ir soli priekšā viņu apkarotājiem?
– Nepieciešami kompleksi risinājumi, un es minēju pirmo – jāgatavo profesionāli kadri. Policijā uz pirmo izmeklēšanu bieži vien iet cilvēki bez attiecīgas izglītības, kam reģionos ir grūti atrast darbu. No rajonu prokuroriem nāk sliktas un bēdīgas atsauksmes par šiem “izmeklētājiem”. Viņi neorientējas šai jomā.
