– Vismaz ģenerālprokuroram šai valstī jābūt neatkarīgam, ja gribam, lai uzvar taisnības princips – likums pāri visam! Sakiet, kā ir ar Drošības policiju (DP)? Priekšnieks tur ir patstāvīgs vai atkarīgs no politiskā priekšnieka ministra vēlmēm? 5
– Jāskaidro, ko nozīmē pārraudzības institūts kā tāds. DP statuss “ministra pārraudzībā” pēc juridiskā regulējuma – tas pats kā KNAB – “premjerministra pārraudzībā”. Tā ir diezgan liela brīvība un neatkarība. Pārraudzība nozīmē, ka, pieņemsim, iekšlietu ministrs konstatē – DP priekšnieks pieņēmis nelikumīgu lēmumu. Viņš nevar rīkot – tu to atcel! Ministram pašam tas jāatceļ. Vai, teiksim, pārraugs secinājis, ka pārraugāmās iestādes vadītājs nedara to, kas viņam būtu jādara. Tad pārraugs var dot uzdevumu darīt – un viss! Ar to uzraudzības pilnvaras ir izsmeltas. Pārraudzībai ir maz iedarbības spēju. Kāpēc KNAB jautājumā premjers neko daudz nevar ietekmēt? Tāpēc, ka pārraudzība ir vismazāk efektīvā pārvaldības forma. Mums bieži lieto terminu “neatkarīgās iestādes”. Juridiski tas nav īsti precīzi. KNAB un līdzīgas iestādes vienmēr ir no kaut kā atkarīgas, bet darboties darbojas patstāvīgi. Arī Drošības policija.
– Diskusijās par iekšējās drošības, aizsardzības stiprināšanu sarunas beidzas ar – dodiet vairāk naudas! Būtu vismaz konkretizējuši – ka paplašinās aģentūras tīklu, vēl ko.
– Skatāmies reāli. Bruņoto spēku, drošības dienestu nostiprināšanu nevar izdarīt bez naudas. Par vienu no budžeta pildīšanas prioritātēm izvirzīta cīņa ar ēnu ekonomiku. Piedodiet, bet ar saukļiem to neapkaros! Jāiegulda darbs un līdzekļi, lai sagatavotu kvalificētus darbiniekus. Viņi jāmotivē “karot”. Kādā veidā?
– Ar tādu algu, lai viņus nekukuļo?
– Jā. Nekad nevarēsim maksāt operatīvajam darbiniekam, izmeklētājam tādu algu, lai kāds viņu nepārpirktu ar lielākām summām, taču cilvēkam jābūt stabilitātes izjūtai un darba samaksai, kuras dēļ nav jādomā, kā mēneša beigās savilkt galus kopā, nav jāmeklē iespējas piepelnīties, jo citādi nav iespējams uzturēt ģimeni.
E. Līcītis: – Kad sākāt ģenerālprokurora gaitas, darbinieku algas pēc krīzes bija stipri apcirptas. Vai situācija uzlabojusies?
– Algas palielinātas, bet vēl nav pirmskrīzes līmenī. Likumā noregulēts, ka atlīdzība prokuroriem pieskaņota tiesnešu algām, tikai – par pakāpi mazāk. AT priekšsēdētājs, piemēram, saņem par 5% vairāk nekā ģenerālprokurors. Tas ir “ciešams” variants, jo prokuroru, tiesnešu atalgojums ir augstāks nekā vidēji valsts pārvaldē. Taču, pārredzot pašreizējās reālās budžeta iespējas, ļoti labi saprotu, ka tuvākajos gados uz algu pielikumu nav ko cerēt.
