– Pāriesim pie “prokuroriskiem jautājumiem”. Cilvēku noskaņojumu ietekmē arī tā informācija, kas viņus sasniedz tepat no Latvijas. Nesen ziņoja par simtiem tūkstošu, ko ik mēnesi valstij nokrāpjot nodokļu nemaksātāji no “Gan Bei” restorānu tīkla. Iesaistītā uzņēmuma amatpersona izrādījās pat “Saskaņas” deputāta sieva. Taču daudziem par sašutumu “Gan Bei” restorāni strādā – vai tie saņēmuši piedošanu? 5
– Muļķības. Finanšu policija pēdējā laikā vienkārši nav sniegusi informāciju, kas noticis izmeklēšanā. Pēc likuma, to sniedz procesa virzītāji, kuri izlemj, kad un kas sabiedrībai pavēstāms. Es kā ģenerālprokurors pēc sava prāta nevaru iet un stāstīt, kas ar lietu notiek. Domāju, ka sabiedrībai jāsaņem vairāk informācijas par aktuālām lietām, taču – no pašiem procesa virzītājiem. Negaidot, kad ģenerālprokurors zvanīs – kas jums tur notiek, cilvēki uztraucas. “Gan Bei” gadījumā notiek izmeklēšana. Rezultāti nebūs un nevar būt ātri gaidāmi. Lietā jāveic kibertehniskā (informācijas nesēju) ekspertīze, kas var ilgt gadu. Jāpārbauda datori, lai atrastu ļaunprogrammatūru, un tas prasa profesionālas augsta līmeņa zināšanas. Jābūt iemaņām atjaunot iznīcinātu informāciju. Šādi augstas klases speciālisti tiek labi atalgoti ikvienā biznesa nozarē, bet valsts iestādes ne vienmēr spēj piedāvāt konkurētspējīgas algas. Līdz ar to trūkst ekspertu. Ja izņemti 10 – 20 datori katrā izkratītajā vietā, vajadzīgs ilgs laiks lai pārbaudītu, kas katram iekšā. Ar mūsu esošajiem resursiem “Gan Bei” lietas izmeklēšanā divi gadi – tas būtu normāls termiņš.
– Vai tiešām sabiedrības informēšana atkarīga no viena jaunekļa, kas spriež – gribu, kaut ko pasaku, negribu – nesaku.
– Jā, to izlemj atbildīgais par procesu. Taču iestādes vadībai būtu jādomā apmēram tādā mērauklā – kurš sunim asti cels, ja ne pats? Kurš informēs par paveikto, par panākumiem darbā, ja ne paši izmeklētāji. Tad dariet zināmu cilvēkiem, kas padarīts, lai no lieka neceltos runas – tur ir kluss kā kapā, tātad visus galus noslēps. Sabiedrībai jāuzzina, ka tā tas nav.
E. Līcītis: – Ņemsim vērā, ka ģenerālprokurors mudina uz lielāku atklātību. Taču bankas pērk avīžu reklāmu laukumus, lai ziņotu par naudas izkrāpšanas shēmām, kur iesaistīti negodīgi maksātnespējas administratori. Slavenās “Laimas” fabrikas lielie un mazie akcionāri viens otru vaino blēdīgā rīcībā. Uzņēmumi viens otram nepaliek atbildi parādā, iesūdz vēl tiesā valsti par biznesa traucēšanu, un vienkāršam cilvēkam grūti saprast, kam taisnība. Rodas iespaids, ka arī kompetentas iestādes nespēj sniegt tiesisku skaidrojumu. Un tā ir augsne runām par politiskiem aizsegiem, lai izdarītu mantiskus noziegumus.
– Varu atkārtot, ka, lai izdzēstu vienu vai otru sabiedrību maldinošu iespaidu, neizpratni, ir vairāk jāiesaistās procesa virzītājiem – informējot. Ir izmeklēšanas noslēpumi, bet tas ir viņiem zināms, ko var stāstīt un kas filtrējams un slēpjams, lai attiecīgā brīdī neiekaitētu izmeklēšanas interesēm. Ja grib to darīt, visu var sabalansēt.
