Ģenerālprokuratūra lūdz Saeimu izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai 25
Ģenerālprokuratūra ir vērusies pie Saeimas, lūdzot piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu, kuru jūnijā Valsts drošības dienests (VDD) aizturēja aizdomās par spiegošanu Krievijas labā.
Prokurors Juris Ločmelis aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņa lietvedībā atrodas kriminālprocess, kuru viņš saņēmis no VDD ar ierosinājumu sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu un vēl vienu personu.
Ņemot vērā, ka Saeimā nav izskatīts lūgums par Ādamsona izdošanu kriminālvajāšanai, prokurors patlaban neatklāja Krimināllikuma pantu vai pantus, pēc kuriem rosināts apsūdzēt Ādamsonu.
Saeimas Kārtības rullī teikts, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Līdz šim vairumā gadījumu Saeima ir piekritusi aizdomās turētu deputātu kriminālvajāšanas sākšanai, taču ir bijuši arī pretēji balsojumi.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) aģentūrai LETA nekomentēja, vai komisijā būtu saņemts prokuratūras aicinājums parlamentam izdot Ādamsonu kriminālvajāšanai. Deputāte skaidroja, ka pašlaik nav apstiprināta komisijas nākamās nedēļas sēdes darba kārtība, kas varētu tikt noteikta piektdien, 3.decembrī.
LETA jau ziņoja, ka tiesa Ādamsonu nolēma apcietināt jūnija sākumā un kopš tā laika drošības līdzekļa maiņa Ādamsonam bijusi nesekmīga.
Saeimas vairākums 10.jūnijā nolēma piekrist kratīšanas veikšanai deputāta Ādamsona dzīvesvietā un darba vietā, viņa aizturēšanai, apcietināšanai un citu drošības līdzekļu piemērošanai, kā arī aizturēšanas un kratīšanas rezultātā izņemto priekšmetu apskatei.
Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 85.panta pirmo daļu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Valsts drošības dienestam (VDD) attiecībā uz Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm.
VDD minētā Krimināllikuma norma ir par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību. Par šādu noziegumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā. Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
Ādamsons pēc apcietināšanas nolēmis izstāties no partijas “Saskaņa” un šī politiskā spēka Saeimas frakcijas, taču nav nolicis Saeimas deputāta mandātu.
