Ģenerālprokuratūra izbeidz kriminālprocesu par žurnālistes Jaunalksnes sarunu nopludināšanu 3
Ģenerālprokuratūra šogad janvārī nolēmusi izbeigt kriminālprocesu par to, kurš nopludināja žurnālistes Ilzes Jaunalksnes vtelefonsarunas.
Šis kriminālprocess 2006.gadā bija sākts par valsts noslēpuma apzinātu izpaušanu. Sevišķi svarīgu izmeklēšanas lietu nodaļas prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai LETA apstiprināja, ka lieta izbeigta kriminālatbildības noilguma dēļ, jo veicot apjomīgu izmeklēšanas darbu vainīgās personas nebija iespējams noskaidrot.
“Pirmstiesas procesa laikā personas, kas apzināti izpaudušas Finanšu policijas pārvaldes (FPP) operatīvā ceļā iegūtās ziņas nebija iespējams noskaidrot,” uzsvēra prokurore.
Jau ziņots, ka pēc septiņu gadu tiesāšanās Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments 2015.gadā nolēma negrozīt notiesājošu spriedumu žurnālistes Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanās krimināllietā. Lēmums nebija pārsūdzams.
2006.gada novembrī saistībā ar Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos četras Valsts ieņēmumu dienesta (VID) FPP amatpersonas tika atstādinātas no amata. Savukārt toreizējā AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vadītā Tiesnešu disciplinārkolēģija izteica piezīmi tiesnesei Marijai Goldšmitei, kura sankcionēja Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos. Motīvi, kas likuši izteikt tiesnesei piezīmi, netika konkretizēti.
Tiesnese Goldšmite, izskatot FPP lūgumu, devusi atļauju veikt Jaunalksnes telefonsarunu noklausīšanos laikā no 2005.gada 6.decembra līdz 2006.gada 6.janvārim un šo informāciju likumā noteiktajā uzraudzības kārtībā nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai. Ar lūgumu pārbaudīt sankcijas izsniegšanas likumību AT vērsās Jaunalksne, lūdzot ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu.
Vēlāk atklāts, ka žurnālistes sarunas noklausītas arī pēc tam. Iespējams, arī šo sarunu noklausīšanos lūgusi sankcionēt FFP. Pieļauts, ka sankcija varētu būt saņemta, maldinot AT tiesnesi, taču oficiāli šī informācija nav apstiprināta.
2010.gada pavasarī VID paziņoja, ka nolēmis piekāpties Jaunalksnei un samaksāt piedzīto kompensāciju 17 074 eiro apmērā.
Rīgas apgabaltiesa četrām apsūdzētajām FPP amatpersonām piemēroja Krimināllikuma (KL) 49.1 panta 1.daļas 1.punktu par soda noteikšanu, ja nav ievērotas tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, un samazināja sodu. Rīgas apgabaltiesa piesprieda
Jānim Laizānam un Raivim Freibergam naudas sodu 9600 eiro apmērā, savukārt Vasīlijam Kivļonokam tika piespriests naudas sods 6400 eiro apmērā, bet Aldim Klemam – 3200 eiro.
