ASV var aktivizēties Irānas aģenti 0
Vakar Teherānā simtiem tūkstošu cilvēku piedalījās ASV raķešu triecienā nogalinātā Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani bēru ceremonijā, Irānas vadītājiem draudot ASV “bargi atriebt” viņa nāvi.
Soleimani bija otrais cilvēks Irānā
Atvadu ceremoniju vadīja Irānas augstākais vadonis ajatolla Ali Hameneji, Teherānas centrā, pēc Irānas valsts televīzijas aplēses, pulcējoties “vairākiem miljoniem cilvēku”, ziņo aģentūra AFP. Irānā daudzi iedzīvotāji uzskata Soleimani par “varoni, kas uzvarējis islāma džihādistus, bet kritis mocekļa nāvē ASV uzbrukumā”. Raķešu trieciens pie Bagdādes lidostas, kur gāja bojā desmit Irānas un Irākas militārpersonas, bija vērsts pret Soleimani un tika īstenots pēc ASV prezidenta Donalda Trampa rīkojuma.
Pentagons paziņojis, ka Soleimani “aktīvi izstrādāja plānus uzbrukt amerikāņu diplomātiem un karavīriem Irākā”, kā arī, ka “Kudsas spēki” ir “atbildīgi par simtiem amerikāņu un koalīcijas karavīru nāvi un vēl tūkstošiem ievainošanu”. Sīrijas pilsoņu karā viņš atbalstīja prezidenta Bašara Asada režīmu, deva padomus šiītu militārajam grupējumam “Hezbollah” Libānā un koordinēja irākiešu vienības cīņā pret “Islāma valsts” kaujiniekiem.
Irānā Soleimani tika uzskatīts par otru ietekmīgāko cilvēku pēc valsts garīgā vadoņa ajatollas Hameneji, kurš slimības dēļ ne vienmēr var sekot valsts lietām. Pēc bēru ceremonijas Teherānā ģenerāļa Soleimani pīšļi tiks nogādāti Kumā, kas ir šiītu islāma svētvieta. Ģenerālis tiks apbedīts otrdien viņa dzimtajā pilsētā Kermanā.
ASV var aktivizēties Irānas aģenti
Irānas armijas elitārā grupējuma vienības “Quds” komandieris 62 gadus vecais ģenerālis Kasems Soleimani bija ļoti ietekmīga militārpersona, kas pārraudzīja Irānas spēku slepenās operācijas ārvalstīs, vairojot Irānas ietekmi Vidējos Austrumos. Irānas ģenerālis Esmails Gani, kurš stājies nogalinātā Revolucionārās gvardes komandiera Soleimani vietā, paziņojis, ka “tiks sperti pretsoļi, lai atriebtos ASV”.
Analītiķi atzīmē, ka Irānas režīma ietekmi ir vājinājuši masu protesti pret dzīves dārdzību, tāpēc Teherānai ir ierobežotas iespējas “bargai atbildei” ASV. Krīzes situācijā varētu tikt izveidota valdība no armijas, civilo iestāžu un garīdzniecības pārstāvjiem. Savulaik par šādas valdības iespējamo vadītāju tika uzskatīts Soleimani.
Viņš bija ASV ienaidnieks, bet viņa nogalināšana neizbeigs Irānas opozīciju Vašingtonas politikai, padarot jebkuru amerikāni Tuvajos Austrumos par uzbrukuma mērķi, atzīmē aģentūra AP. ASV mediji, atsaucoties uz avotu Federālajā izmeklēšanas birojā, brīdina, ka Amerikā var aktivizēties līdz šim tiesībsargu uzmanību nepiesaistījuši Irānas režīma aģenti.
Tramps uzlej benzīnu ugunskuram
Irākas parlaments svētdien pieprasīja izvest no valsts ASV vadītās starptautiskās koalīcijas spēkus, kas cīnās pret teroristu grupējumu “Islāma valsts”. Pašreiz Irākā izvietoti aptuveni 5000 karavīru.
ASV prezidents Donalds Tramps draudējis piemērot Irākai sankcijas, ja tiks novērots “jebkāds naidīgums” saistībā ar Irākas parlamenta prasību izvest ASV vadītās koalīcijas spēkus. Tramps paziņoja, ka Irākai nāksies atmaksāt ASV daļu naudas, ko tās ieguldījušas Irākas infrastruktūras attīstībā, tostarp modernajā gaisa bāzē, kuras celtniecībā ASV esot investējušas miljardiem dolāru.
Tramps sacīja, ka ASV neatstās Irāku, ja vien tā neatmaksās ASV ieguldīto naudu. Prezidents Tramps paziņojis, ka gadījumā, ja Irāna veiks atbildes pasākumus sakarā ar ģenerāla Soleimani nāvi, ASV varētu atbildēt, “iespējams, neproporcionālā veidā”, uzbrūkot Irānas kultūras objektiem. Valsts sekretārs Maiks Pompeo mēģināja skaidrot, ka prezidents neesot domājis militārus triecienus Irānas kultūras objektiem, taču Tramps atkārtoja šos draudus.
Izstājoties no kodolvienošanās līguma ar Irānu, prezidents Tramps aizdedzināja ugunskuru un, nogalinot Soleimani, viņš uzlēja tam benzīnu, atzīmē izdevums “Business Insider”. ASV prezidents Donalds Tramps vakar atkārtoti uzstāja, ka Irānai netiks dota iespēja iegūt kodolieroci.
Aicina saglabāt savaldību
Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Emanuels Makrons un Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons kopīgā paziņojumā aicinājuši visas puses saglabāt savaldību Persijas līča reģionā, lai apturētu vardarbības ciklu pēc Irānas ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas ASV triecienā Irākā.
Viņi arī vērsās konkrēti pie Irānas, aicinot to atturēties no tālākas vardarbības vai kodolaktivitātēm un atcelt visus pasākumus, ar kuriem tā atkāpusies no 2015. gadā noslēgtās kodolvienošanās ar pasaules lielvarām. Irāna svētdien paziņoja, ka vairs neievēros nekādus ierobežojumus attiecībā uz urāna bagātināšanu, ko noteic šī vienošanās, kas paredzēja sankciju atcelšanu pret Irānu, ja Teherāna ierobežos savu kodolprogrammu.
Merkele, Makrons un Džonsons arī apliecināja ticību Irākas suverenitātei un drošībai, norādot, ka “vēl viena krīze riskē apdraudēt gadiem ilgos pūliņus stabilizēt situāciju Irākā”. Cīņa pret teroristu grupējumu “Islāma valsts” joprojām ir prioritāte, piebilsts līderu paziņojumā, kurā Irākas varas iestādes aicinātas turpināt atbalstīt ASV vadīto koalīciju cīņā pret “Islāma valsti”.
Militārie eksperti atzīmē, ka Teherānas izstāšanās no kodolvienošanās var tuvināt Irānu kodolieroču izveidei un veicināt islāma džihādistu pārgrupēšanos Irākā, padarot Vidējo Austrumu reģionu vēl bīstamāku un nestabilāku.
