“Strādnieki prasīja palielināt algas, uzlabot darba apstākļus un apturēt cenu celšanos!” Vienošanās, kas kļuva par sensāciju visā pasaulē 1
Pirms 40 gadiem Polijas ostas un kuģubūves pilsētā Gdaņskā pēc ilgām sarunām Leha Valensas vadītā Apvienotā streiku komiteja un komunistiskās Polijas valdības vadītāja vietnieka Mečislava Jagelska vadītā delegācija parakstīja Gdaņskas vienošanos, kas visā pasaulē tika uztverta kā sensācija.
Tobrīd to vēl bija grūti nojaust, taču totalitārā padomju kārtība Austrumeiropā bija sākusi brukt. Vienošanās paredzēja, ka pilnīgi oficiāli tiek dibināta tobrīd faktiski jau pastāvošā neatkarīgā arodbiedrība “Solidaritāte” – pirmā neatkarīgā arodorganizācija PSRS kontrolētajā Austrumeiropā.
Lai vara piekāptos, bija vajadzīgs “uzvarējušā sociālisma valstī” šķietami absolūti neiespējamais – strādnieku masveida streiki Gdaņskā, Ščecinā un citās Polijas Baltijas jūras piekrastes reģionu pilsētās, arī melnās metalurģijas un ogļraktuvju centrā Silēzijā.
Tikai Gdaņskas Ļeņina vārdā nosauktajā kuģubūves rūpnīcā vien kopš 14. augusta streikoja 17 tūkstoši strādnieku. Viņu prasības pārsvarā bija sociālekonomiskas, taču bija arī politiskais elements.
Strādnieki prasīja palielināt algas, uzlabot darba apstākļus, apturēt cenu celšanos un reizē neatkarīgas arodbiedrības, streiku tiesības, cenzūras mazināšanu un vārda brīvību.
Laikabiedri atzīmēja, ka poļi nekad kopš Otrā pasaules kara beigām nebija jutušies tik brīvi kā tajās dienās. “Solidaritātes” biedru skaits 1980. gadā sasniedza desmit miljonus.
Valensa, kuram vēlāk kā “Solidaritātes” līderim piekrita liela loma komunistiskā režīma sagrāvē Polijā, kļuva par nacionālo varoni. Pēc parakstītās vienošanās no ēkas, kurā bija notikušas sarunas, strādnieki viņu iznesa uz rokām.
