“Gazprom” projekts satrauc ASV un šķeļ ES 2
Ir iezīmētas kaujas līnijas Krievijas plānā piegādāt vairāk gāzes Vācijai, kas kritiķu, tajā skaitā ASV diplomātu, ieskatā dos Vladimira Putina Krievijai lielāku ietekmi Eiropas lietās un graus ES centienus dažādot enerģijas piegādes.
Gāzesvads kā diplomātiska runga
Konflikts sakarā ar “Gazprom” plānu paplašināt gāzes vadu “Nord Stream” Baltijas jūrā atgādina klasisko aukstā kara laiku drāmu, kur karakuģu un tanku vietā darbojas cauruļlicēji kuģi un ekskavatori, Maskavai un Vašingtonai cīkstējoties par ietekmi Eiropā, raksta izdevums “Politico”. Briselē, Varšavā un Vašingtonā bažījas, ka gāzes vads tieši uz Vāciju zem Baltijas jūras kļūs par diplomātisku rungu, dodot Maskavai iespēju apdraudēt piegādes Viduseiropas valstīm, neietekmējot tās ienesīgo Vācijas enerģētikas tirgu. “Nord Stream 2” koncentrētu aptuveni 80% Krievijas enerģijas piegāžu vienā maršrutā un palielinātu “Gazprom” daļu Vācijas enerģijas tirgū no pašreizējiem 40 līdz 60%. Ukraina bažījas, ka Krievija apturēs cauruļvada “Draudzība” lietošanu gāzes tranzītam uz ES, kas Kijevai atņemtu aptuveni divus miljardus dolāru gadā un ES aizstāvību jebkuros gāzes strīdos ar Krieviju nākotnē. Analītiķi uzskata, ka “Gazprom” projekts ir pretrunā ar Rietumu sankcijām Krievijai pēc Maskavas veiktās Krimas apgabala aneksijas 2014. gadā.
“Nord Stream 2” plāns apliecina Maskavas prasmi sanaidot ES dalībvalstis. Slovākija to sauc par “nodevību”, Itālija dusmojas par Balkānu valstis šķērsojoša projekta svītrošanu, un Vācija, kur “Gazprom” ir ietekmīgi draugi, nedaudz diplomātiskākā valodā liek saprast, ka Vašingtonai nevajadzētu jaukties šajā “Eiropas lietā”.
“Nord Stream 2” ir politisks darījums
ES enerģētikas komisārs Migels Kanete uzskata, ka “Nord Stream 2” ir “projekts ar plašām politiskām sekām”. Briseles amatpersonas ir mēģinājušas rast juridisku instrumentu, lai apturētu šo projektu, taču tas izrādījies grūti. “Šis projekts no visiem viedokļiem ir Krievijas interesēs, un tas rada tieši to plaisu, ko [Krievija] grib izveidot Eiropas vidū,” intervijā “Politico” saka Eimoss Hohsteins, ASV Valsts departamenta īpašais vēstnieks starptautiskās enerģētikas lietās.
“Tas atjauno aukstā kara līniju kā ekonomisku, nevis militāri politisku šķirtni, valstīm bez izvēles iespējas dažādot enerģijas piegāžu avotus, ierindojoties līnijas vienā pusē.” “Nord Stream 2″ iedragātu Ukrainas ekonomiku un turētu īsā saitē Austrumeiropas un Balkānu valstu valdības,” uzskata Hohsteins. “Neviens neizdod naudu, lai būvētu cauruļvadus laikā, kad naftas cena ir zema, turklāt jau ir gāzesvads, kas darbojas labi. Tas ir politisks darījums – turklāt slikts,” saka ASV eksperts.
Gāzes piegādes kā politiska spiediena svira
Vidus- un Austrumeiropā, kur Krievijas veiktā Krimas aneksija un atbalsts prokrieviskajiem kaujiniekiem Austrumukrainā atsauca atmiņā padomju laikus, “Nord Stream 2” projekts ir apliecinājis pilnīgu solidaritātes trūkumu starp ES partneriem. Analītiķi atgādina, ka 2006. un 2009. gadā Krievija jau izmantoja gāzes piegādes pārtraukšanu Ukrainai kā politiska spiediena sviru, atstājot ziemā bez enerģijas arī vairākas citas Austrumeiropas valstis. Polijas prezidents Andžejs Duda to novērtējis kā paraugu “nacionālam egoismam, kas pilnībā ignorē citu valstu intereses”. Itālijas premjerministrs Mateo Renci ir dusmīgs uz Briseli, ka tā 2014. gadā apturēja Krievijas atbalstīto “South Stream” cauruļvada būvi, kas bija paredzēta caur Balkānu valstīm uz Itāliju, bet Eiropas Komisija nav rīkojusies līdzīgi ar “Nord Stream 2”.
“Vairākas ES valstis ir atklāti paziņojušas, ka [Nord Stream2] saistība ir daudz plašāka nekā tikai Krievijas un Vācijas darījums,” intervijā “Politico” saka ASV vēstnieks Vācijā Džons Emersons, uzsverot politiskās domstarpības par šo projektu gan pašā Vācijā, gan plašākā Eiropas Savienībā. “Mēs turpinām paust savas bažas par “Nord Stream” gan ES līmenī, gan sarunās ar Vāciju,” viņš teica.
“Nord Stream 2” ir pretrunā ES enerģētikas politikai
Sarežģītā situācijā ir Vācijas kanclere Angela Merkele, kura cenšas nomierināt Berlīnes sabiedrotos par Krievijas nodomiem, vienlaikus sadarbojoties ar koalīcijas partneriem no Sociāldemokrātu partijas, kas visumā atbalsta “Nord Stream 2” projektu, pateicoties bijušā SDP kanclera Gerharda Šrēdera ietekmei, kurš ir “Nord Stream” valdes priekšsēdis. Merkelei arī jārēķinās ar EK šaubām par projektu, kas apdraud ES enerģētikas savienības vadlīniju, kuras būtība ir mazināt ES atkarību no Krievijas gāzes. EK direktīva liedz gāzes piegādātājam būt arī cauruļvada īpašniekam, tāpēc “Gazprom” būtu jāatsakās no gāzes vada kontroles, kur tam pašlaik pieder 51% akciju. Taču EK juridiskais dienests secinājis, ka ES enerģētikas tirgus noteikumi nav piemērojami “Nord Stream 2” gadījumā, kas atbilst Krievijas viedoklim. “Gazprom” ir savācis savā komandā solīdas firmas no vairākām valstīm: Vācijas “E.ON” un “BASF/Wintershall”, Francijas “ENGIE”, Austrijas “OMV” un Britānijas un Nīderlandes “British-Dutch Shell”. Taču situācija Eiropā pēc Krievijas veiktās Krimas apgabala aneksijas un agresijas Austrumukrainā ir mainījusies. Pat Vācijā ietekmīgi politiķi izteikušies pret kārtējo gāzes darījumu ar Krieviju.
Bundestāga Ārlietu komitejas priekšsēdis Norberts Retgens, kurš atbalsta Merkeles stingro nostāju par Krievijas sankcijām, paziņojis, ka “Nord Stream 2” ir “projekts ar visaugstāko politisko svarīgumu un ir pretrunā ar jebkuru politisko mērķi, par ko panākta vienošanās ES enerģētikas politikas jomā”.
