“Gazprom” panikā: Ukraiņi kontrolē gāzes mērīšanas staciju, caur kuru tiek sūknēta gāze uz Eiropu. Ar ko tas draud? 0
Krievijas uzņēmuma “Gazprom” vadība ir panikā par situāciju Kurskas apgabala Sudžas pilsētā, kuru kontrolē Ukrainas bruņotie spēki. Gāzes mērīšanas stacija “Sudža”, caur kuru tiek sūknēta gāze uz Eiropu, darbojas ar traucējumiem: tur pat nav darbinieku, ziņo laikraksts Moscow Times.
Normāla gāzes mērīšanas stacijas darbība nav iespējama. Nav iespējams kontrolēt gāzes apjomus, kas tiek piegādāti Ukrainas gāzes transporta tīklam tranzītam rietumu virzienā.
Akumulatori, kas nodrošināja mērierīču darbību, ir izlādējušies, “Sudžā” nav elektrības un nav tehniskā personāla. Nav iespēju atjaunot elektroenerģijas padevi un salabot iekārtas.
Lai risinātu situāciju, “Gazprom” piedāvājis Ukrainai pārcelt tranzīta gāzes piegādes punktu no Sudžas uz Dolgojes kompresoru staciju, kas atrodas aptuveni 300 kilometru no Ukrainas robežas, pie Kurskas un Orlas apgabalu robežas. Taču, kā ziņo Moscow Times, Ukraina noraidīja šo priekšlikumu un nevēlas piekrist pārcelšanai.
Žurnālisti ziņo, ka, jautājot “Gazprom” avotiem: “Kas notiks, ja arī Dolgojes stacija pēc kāda laika nonāks Ukrainas kontrolē?”, atbilde bija šāda: “Mēs izvēlējāmies šo attālumu ar rezervi. Taču nevar izslēgt iespēju, ka galu galā tranzīta gāzes piegādes punktu nāksies pārcelt līdz pat Urengoja stacijai.”
Sākumā šķita, ka avots joko, taču žurnālistiem radās iespaids, ka sarunas biedri patiesībā nopietni apsver iespēju, ka Ukrainas karaspēks varētu virzīties dziļāk Krievijas teritorijā
Tās nav vienīgās grūtības, kas sagaida “Gazprom”, kuru vada Kremļa saimnieka draugs Aleksejs Millers. Uzņēmumam būs jāpārliecina Eiropas klienti Austrijā un Slovākijā mainīt savus līgumus.
Saskaņā ar plānu, kas pašlaik tiek apspriests gan Maskavā, gan Kijivā, no 2025. gada sākuma Ukrainas gāzes pārvades tīkliem būs jāsūknē Eiropas pircējiem piederoša gāze, nevis Krievijas gāze, un jāsaņem tranzīta maksa no rietumvalstu uzņēmumiem, nevis “Gazprom Export”.
Austriešiem un slovākiem līgumos būs jāiekļauj noteikums par Krievijas gāzes saņemšanu nevis pie savu valstu robežas, bet gan pie Ukrainas un Krievijas robežas, taču šobrīd šo robežu aizstāj pastāvīgi mainīgā frontes līnija Kurskas apgabalā.
Tas nozīmē, ka šī gāzesvada likteni izšķir nevis Krievijas politiķi un “Gazprom”, bet gan Ukrainas bruņotie spēki, bet Krievijas gāzes tranzīta caur Ukrainu liktenis tiks izlemts Kijivā.
Žurnālisti norāda, ka Sudžas gāzes mērīšanas stacijas problēmas būs papildu arguments par labu radikālam risinājumam – pilnīgai šā tranzīta pārtraukšanai.
Kāda ir Sudžas gāzes mērīšanas stacijas nozīme?
Satelītattēli atklāj, ka stacijai nodarīti būtiski bojājumi. Viena no stacijas administratīvajām ēkām ir gandrīz pilnībā izpostīta, turklāt ir bojātas arī vietas, kur uzstādītas mērīšanas iekārtas.
Krievija tagad nevarēs uzzināt gāzes apjomu, ko tā piegādā Eiropas valstīm, un līdz ar to arī summu, kas par to jāmaksā.
“Sudžā” atrodas starptautiski atzīti un sertificēti skaitītāji, pēc kuriem nosaka līgumā noteikto gāzes daudzumu. Tādējādi Slovākija, Ungārija un Čehija var noteikt, cik daudz gāzes ir saņēmušas un cik par to ir jāmaksā. Tomēr pašlaik “Gazprom” nekontrolē šo gāzes mērījumu staciju.
Jāapzinās, ka “Sudža” pati par sevi gāzi nesūknē. To dara kompresorstacijas, kas atrodas tuvāk Kurskai. Kamēr Ukrainas bruņotie spēki tur vēl nav nonākuši, gāzes sūknēšana turpinās, taču apjomus vairs nav iespējams izmērīt.
Ukrainas maršruts caur “Sudžas” staciju joprojām ir viens no diviem pieejamajiem Krievijas gāzes transportēšanas maršrutiem uz Eiropu. Otrs ir “Turcijas straume”, kas acīmredzot paliks vienīgais, kas darbosies pēc tam, kad 2024. gada beigās beigsies līgums par Krievijas gāzes transportēšanu caur Ukrainu.
