“Gazprom” dzen ķīli Eiropā 2
Krievijas valsts uzņēmuma “Gazprom” plāns par cauruļvada “Nord Stream 2” celtniecību ir izraisījis daudz strīdu, taču varētu gūt tālāku virzību, ja Vācijas valdībā atgriezīsies Sociāldemokrātu partija (SPD), kas janvārī sāks sarunas ar kancleres Angelas Merkeles kristīgajiem demokrātiem par koalīcijas veidošanu.
Kremļa mērķis – šķelt Eiropu
Vācijas ārlietu ministrs Zigmars Gabriels, kurš vēl pērn bija SPD līderis, savulaik bija viens no pirmajiem 9,5 miljardu eiro projekta atbalstītājiem un devis mājienu, ka turpina to atbalstīt. “Šobrīd ir pats atbilstošākais laiks, lai aktivizētu mūsu ekonomisko sadarbību, un mēs vienmēr esam uzskatījuši Krieviju par īpaši drošu gāzes piegādātāju,” Gabriels paziņoja ekonomikas forumā Sanktpēterburgā novembra beigās. “Vairākas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis ir pret šo projektu, jo tas liegs tām saņemt ienākumus no Krievijas gāzes tranzīta,” apgalvoja Vācijas ārlietu ministrs. Taču daudz dziļākas bažas izraisa apstāklis, ka cauruļvads “Nord Stream 2” vairos Eiropas enerģētisko atkarību no Maskavas, atzīmē izdevums “Politico”. Vācijas oficiālajā skaidrojumā teikts, ka “Nord Stream 2” ir komerciāls projekts un ka valdībai nav iemesla iejaukties tā īstenošanā. Citās domās ir Dānijas bijušais premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens, kurš uzskata “Nord Stream 2” par politisku projektu, kura mērķis ir pavairot Eiropas atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, apejot Ukrainu un citus Austrumeiropas partnerus.
Delikātā situācijā sakarā ar “Nord Stream 2” būvi nokļuvusi Vācijas kanclere Angela Merkele, jo cauruļvada nobeigums atrastos Greifsvaldes pilsētā, ko viņa pārstāv Bundestāgā. Merkele sākotnēji nosauca “Gazprom” plānu par komercprojektu, turklāt tajā piedalās divas Vācijas enerģētikas firmas “Wintershall” un “Uniper”. Merkele varētu piekrist upurēt “Nord Stream 2” projektu, ja vien tas neizraisītu konfliktu ar koalīcijas sarunu partneriem SPD, raksta “Die Welt”, atsaucoties uz avotu kancleres administrācijā. Ja arī pēc Eiropas Komisijas prasības Krievijai nāktos apturēt “Nord Stream 2” projektu, Kremlis savu mērķi – sašķelt Eiropu – jau ir sasniedzis, uzskata ASV Vācijas Māršala fonda pētnieks Jērgs Forbrigs.
Krievija atkarīga no naftas un gāzes eksporta
Krievijai enerģiski virzot uz priekšu gāzesvadu “Nord Stream 2” un pat veicot tā daļēju priekšapmaksu, ASV kuģi sākuši piegādāt sašķidrināto gāzi vairākām Eiropas valstīm, turklāt Vašingtona piedraudējusi ar sankcijām Eiropas firmām, kas iesaistītas “Gazprom” projektā, atzīmē izdevums “Bloomberg”. “Gazprom” plāno izdot 2018. gadā 802 miljardus rubļu (13,7 miljardus dolāru) gāzesvadiem, kas ved uz Eiropu un Ķīnu. Gāzesvads “Nord Stream” darbojas jau vairākus gadus, taču nekad nav bijis pilnībā noslogots, tāpēc tā otrās kārtas būvniecības stratēģiskais mērķis ir izslēgt Ukrainu kā gāzes tranzīta valsti. Krievija izmanto energoresursus kā narkotiku, kuras atkarībā nonāk arī eiropieši, atzīmē laikraksts “Die Welt”. Līdz ar jau esošo cauruļvadu tā papildinājums “Nord Stream 2” koncentrētu šajā maršrutā 80 procentus no ES veiktā Krievijas gāzes importa. Krievija piegādā aptuveni 40 procentus no ES patērētās gāzes, bet vairāku Austrumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes importa ir vēl lielāka. Ar laiku šaubas par “Gazprom” jauno gāzesvadu radušās Dānijā, Zviedrijā un Somijā, kur var tikt pārskatītas iepriekš dotās atļaujas. Pusi no Krievijas budžeta veido ienākumi no naftas un gāzes eksporta. Vēl 2009. gadā toreizējais Krievijas prezidents un pašreizējais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs nodēvēja naftu un gāzi par Krievijas “narkotiku”.
Avīze “Die Welt”, izvēršot šo salīdzinājumu, nodēvējusi “Nord Stream” projekta aizstāvjus par narkotirgoņiem, kuru iegūtā nauda pilda viņu pašu kabatas un stiprina prezidenta Vladimira Putina izveidoto varas vertikāli Krievijā. Vācija ir atkarīga ne tikai no Krievijas gāzes piegādēm, bet arī no krievu firmām un oligarhiem, kas pārrauga gāzes uzglabāšanas jomu, atzīmē “Die Welt”. Gandrīz puse Vācijas gāzes rezervju daļēji vai pilnībā atrodas Krievijas pārstāvju rokās.
Zigmars Gabriels ir biežs viesis Maskavā, kur tiekas ar Krievijas amatpersonām, tajā skaitā “Gazprom” vadītāju Alekseju Milleru. Laikraksta “Die Welt” Maskavas korespondents paudis šaubas, vai Vācijas ārlietu ministrs Gabriels var brīvi un netraucēti pārstāvēt savas valsts intereses, kad viņam pretī pie pusdienu galda blakus Putinam sēž viņa (Gabriela) bijušais šefs, Vācijas ekskanclers Gerhards Šrēders, kurš ieņem amatus “Gazprom” un “Rosņeftj” valdēs.
