Gunārs Nāgels: Vai nav pienācis laiks arī mums nogāzt kādu pieminekli? 3
Gunārs Nāgels, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā atzīmē deportācijas un okupācijas sākumu, bet citur pasaulē dauza mašīnas, dedzina veikalus, gāž pieminekļus un cenzē mākslas darbus, sevišķi filmas un televīzijas raidījumus. Laimīgā kārtā, šis trakums vēl nav Latviju pārņēmis, bet varbūt tomēr būtu jāpadomā…
Sākums bija kārtējā policijas pilnīgi nevajadzīgā vardarbība pret arestēto melnādaino, bet nu tas ir pāraudzis par kaut ko daudz plašāku un bīstamāku. Džordžu Floidu arestēja par slikti viltotas naudaszīmes lietošanu, un policists, turot viņu guļus, ar celi saspieda Floida kaklu, līdz vairs nebija pulsa, un turēja vēl dažas minūtes pēc tam.
Šajos laikos visur ir videokameras, un katrs telefons ir iespējamais liecinieks, tāpēc arvien vairāk tiek publicēti līdzīgi gadījumi vai arī gadījumi, kad arestētais bēg un tiek sašauts mugurā.
Kā, piemēram, 2015. gadā Valters Skots, kurš tika apturēts par bojātu bremžu gaismu. Skots bēga, policists skrēja pakaļ un astoņas reizes iešāva mugurā bēgošajam.
Policista melus, ka Skots esot apdraudējis viņu ar policistam atņemto tāzeri, atmaskoja garāmgājēja telefona uzņemtais video.
Uz šāda fona liekas mazliet neadekvāti piekabināt cīņu par pieminekļu gāšanu (vai vismaz aptraipīšanu) un filmu cenzūru.
Mūsu vienīgais pašmāju skandāls ir “Rūjienas saldējuma” upeņu saldējums “Melnītis”, kam nez kāpēc uz iepakojuma daudz lielākiem burtiem ir it kā angļu tulkojums “Blacky”. (Vai tas nav Valsts valodas likuma pārkāpums, liekot tulkojumu lielāku par latviešu oriģinālu?) Lielākā daļa vārdnīcu (tajā skaitā uz Oksfordas vārdnīcas bāzes veidotais bezmaksas www.lexico.com) paskaidros, ka “blacky” ir nievājošs apzīmējums melnādainam cilvēkam.
Protams, aizvainojuma pakāpe ir atkarīga no lasītāja un no zemes, kur tas publicēts. ASV daudzi agrāk bieži lietoti vārdi kļūst tabu un tos pat minēt drīkst tikai aplinkus.
Rasistiski izteicieni tiek uzskatīti par daudz nopietnāku grēku nekā parastās rupjības. Trakākais ir “n vārds” (angliski: “the n word”), par kura lietošanu var pat beigties karjera publiskā laukā.
“Rūjienas saldējums” lai pats tiek galā ar to, vai tas centīsies iekarot ārzemju tirgu ar šādu preci, bet ir vērts saprast, ka laiki ir mainījušies un vārdiem ir liels spēks.
Atgriežoties pie nemieriem, vai patiešām nebūtu laiks atkal gāzt kādu pieminekli. Uzvaras pieminekli apsargā Krievijas armija, bet kurš apsargā Vili Lāci*? Sāksim ar kokiem aiz pieminekļa, jo tie pilnīgi aizsedz Čakstes pieminekli. Un tad pēc kāda laika “Zvejnieka dēls” pats varētu aizkuģot uz piemērotāku vietu.
* Vilis Lācis no 1940. līdz 1959. gadam bija okupētās Padomju Latvijas Ministru padomes priekšsēdētājs. Starp citu, viņš parakstīja daudzus deportācijas rīkojumus. Viņš bija romāna “Zvejnieka dēls” autors.
Lāča kapa piemineklis “Zvejnieka dēls” uzcelts uz mākslīgi uzbērta pakalniņa Meža kapu centrālajā alejā, aizklājot skatu uz prezidenta Čakstes pieminekli.